Augstākās tiesas Civillietu departaments 22.janvārī atcēla Kurzemes apgabaltiesas 2015.gada 8.jūnija spriedumu, ar kuru noraidīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja prasība pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru par valstij nodarīto zaudējumu piedziņu saistībā ar rīkojumu izdošanu par prēmiju izmaksām  (Lieta SKC-12/2018; C33257014). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2014.gada 16.janvārī cēla Rīgas rajona tiesā prasību pret Gundaru Bojāru, kurā, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu, likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 5., 30.pantu un šā likuma pārejas noteikumu 17.punktu, lūdza piedzīt valsts ienākumos zaudējumus 12 915,75 EUR (9077,24 Ls).

Birojs, veicot Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra, kurš šos amata pienākumus pildīja laikā no 2001.gada 27.martam līdz 2005.gada 26.martam, rīcības atbilstību likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām, 2008.gada 12.jūnijā pieņemtajā lēmumā Nr.1/6116 „Par valstij nodarīto zaudējumu atlīdzību” konstatējis šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā ierobežojuma pārkāpumu, proti, laikā no 2002.gada 13.jūnija līdz 2004.gada 26.augustam domes priekšsēdētājs izdevis vienpadsmit rīkojumus, uz kuru pamata arī pati  amatpersona guvusi atlīdzību prēmiju veidā kopumā 9077,24 Ls, tādējādi  nonākot  interešu konflikta situācijā.

Apgabaltiesa, noraidot KNAB prasību, atzinusi, ka ir noticis likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpums, taču secinājusi, ka zaudējumi nav piedzenami, jo nav konstatēta pašvaldības budžetā darba samaksai paredzēto līdzekļu pārtērēšana un šīs prēmijas nav izmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem.

Augstākā tiesa atzinusi, ka, noraidot prasību uz šāda pamata apstākļos, kad konstatēts likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmajā daļā noteiktā ierobežojuma pārkāpums un prettiesiski saņemtie līdzekļi  pēc Biroja uzaicinājuma  labprātīgi nav atmaksāti, apelācijas instances tiesa nepareizi iztulkojusi likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 30.pantu, kura pirmajā daļā noteikts, ka valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus, bet atbilstoši panta otrajai daļai ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai.

Augstākā tiesa norāda, ka, pieļaujot šādu likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu tulkojumu, vispār nebūtu iespējams piedzīt zaudējumus, kas radušies, amatpersonām pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus un prettiesiski pieņemot mantiskus labumus no trešajām personām (piemēram, dāvanas), taču tas atzīstams par valsts pārvaldības kārtībai nodarītu kaitējumu, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un saskaņā ar likuma 30.panta pirmo daļu valsts amatpersonai to ir pienākums atlīdzināt.

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv