Augstākās tiesas Civillietu departaments 5.oktobrī, rīcības sēdē izvērtējot atbildētāja kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) prasībā pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru par valstij nodarīto zaudējumu piedziņu saistībā ar rīkojumu izdošanu par prēmiju izmaksām, pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. (Lieta SKC-1498/2018; C33257014). Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses veidošanā. Līdz ar to lietā stājas spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2018.gada 13.aprīļa spriedums, ar kuru KNAB prasība apmierināta pilnīgi un no atbildētāja par labu valstij piedzīti 12 915,75 euro valstij nodarīto zaudējumu atlīdzībai. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Iepriekš lieta izskatīšanai kasācijas kārtībā nonāca šī gada 22.janvārī, kad Augstākā tiesa atcēla Kurzemes apgabaltiesas  2015.gada 8.jūnija spriedumu, ar kuru prasība tika noraidīta.

Kurzemes apgabaltiesa, izskatot lietu atkārtoti apelācijas instancē 2018.gada 13.aprīlī, ņēmusi vērā iepriekš Augstākās tiesas spriedumā pausto un atzinusi, ka valsts amatpersonai saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 30.panta noteikumiem ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus, bet atbilstoši panta otrajai daļai ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai. Pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, saskaņā ar minētā likuma 30.panta pirmo daļu, valsts amatpersonai to ir pienākums atlīdzināt.

Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2014.gada 16.janvārī cēla Rīgas rajona tiesā prasību pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru, kurā, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu, likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 5., 30.pantu un šā likuma pārejas noteikumu 17.punktu, lūdza piedzīt valsts ienākumos zaudējumus 12 915,75 EUR (9077,24 Ls).

Birojs, veicot bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja, kurš šos amata pienākumus pildīja laikā no 2001.gada 27.martam līdz 2005.gada 26.martam, rīcības atbilstību likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām, 2008.gada 12.jūnijā pieņemtajā lēmumā Nr.1/6116 „Par valstij nodarīto zaudējumu atlīdzību” konstatējis šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā ierobežojuma pārkāpumu, proti, laikā no 2002.gada 13.jūnija līdz 2004.gada 26.augustam domes priekšsēdētājs izdevis vienpadsmit rīkojumus, uz kuru pamata arī pati  amatpersona guvusi atlīdzību prēmiju veidā kopumā 9077,24 Ls, tādējādi  nonākot  interešu konflikta situācijā.

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv