Augstākās tiesas Civillietu departaments 9.novembrī, rīcības sēdē izvērtējot prasītāja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu prasības lietā pret kādreizējo Vides un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. (Lieta SKC-1171/2018; C17115713). Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses veidošanā. Līdz ar to lietā stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 22.janvāra spriedums, ar kuru prasība noraidīta. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Iepriekš lieta izskatīšanai kasācijas kārtībā nonāca 2017.gada 5.oktorī, kad Augstākā tiesa atcēla Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 4.februāra spriedumu prasības apmierinātajā daļā un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Prasītājs Aivars Lembergs prasību tiesā cēla, lūdzot atzīt par nepatiesām, prasītāja godu un cieņu aizskarošām ziņas, kas izplatītas televīzijas kanāla LNT 2012. gada 16. oktobra raidījumā „900 sekundes”, uzlikt par pienākumu atbildētājam 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas tās atsaukt tādā veidā, kādā tās izplatītas, atvainoties un piedzīt no atbildētāja atlīdzību par morālo kaitējumu 10 000 Ls un tiesāšanās izdevumus.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Jūrmalas pilsētas tiesa 2014. gada 29. maijā prasību noraidīja.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā pirmo reizi, Rīgas apgabaltiesa 2015.gada 4.februārī prasību apmierināja daļēji. Par prasītāja godu un cieņu aizskarošu tiesa atzina šādu Edmunda Sprūdža viedokli, kuru viņš izplatīja 2012. gada 16. oktobra televīzijas kanāla LNT raidījumā „900 sekundes”: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā.” un „Un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”. Tiesa noteica piedzīt no atbildētāja prasītāja labā morālā kaitējuma atlīdzību 2000 euro un tiesāšanās izdevumus 2242,56 euro. Pārējā daļā apelācijas instances tiesa prasību noraidīja.

Izskatot lietu kasācijas kārtībā pērn oktobrī, Augstākā tiesa atzina, ka nevar piekrist apelācijas instances tiesas secinājumam, ka vidusmēra saprātīgam skatītājam frāze „Jums ir jāsaņem (..) taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”, liek izdarīt pārsteidzīgu secinājumu par prasītāja vainojamību viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos.

Augstākā tiesa toreiz norādīja, ka prasītājam kā ļoti pieredzējušam un līdzīgās diskusijās rūdījumu guvušam politiķim, piekrītot šādam diskusijas formātam, bija jārēķinās, ka politiskā retorika, ievērojot apspriežamās tēmas aktualitāti, televīzijas tiešraidē būs īpaši asa. Ir tikai normāli sagaidīt, ka šādā diskusijā katrs tās dalībnieks izmanto visus savā arsenālā esošos literāros izteiksmes līdzekļus viedokļa pamatošanai un paspilgtināšanai. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ atklāta politiska diskusija savstarpēji pretējus viedokļus pārstāvošu politiķu starpā atbilst sabiedrības interesēm, jo saasinātās spriedzes gaisotne īpaši provocē izpausties oponentu personībām, tādējādi kolorītāk prezentējot katra viedokļu pamatojumu.

Augstākā tiesa par pamatotu toreiz atzina atbildētāja kasācijas sūdzībā norādīto, ka frāze „Jums ir jāsaņem (..) taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”, nav uztverama primitīvi tikai pēc tajā lietoto vārdu nozīmes, bet gan kā pielietots tēlainās izteiksmes līdzeklis politiskās retorikas kontekstā, kad, simboliski piesaucot sabiedrībā populāras filmas citātu domas paspilgtināšanai, tiek uzsvērta juridiskās atbildības (soda) neizbēgamības principa īstenošanas nozīmība. Neapšaubāmi, minētais kā viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem, jo sevišķi izskatāmās krimināllietas kontekstā, sabiedrībai ir īpaši nozīmīgs un attiecināms arī uz prasītāju viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu sakarā.

Izskatot lietu kasācijas kārtībā pirmo reizi, Augstākā tiesa arī norādīja uz Satversmes komentāros atzīto, ka „(..) vērtējot viedokļa aizskāruma smagumu, ir jāņem vērā, attiecībā uz kādu personu šis viedoklis ir izteikts. (..) Turklāt ir jāvērtē faktiskie apstākļi, kādos šī persona darbojas, kā arī šīs publiskās personas izteiksmes forma vai stils, piemēram, agresīva vai izteiksmes ziņā provocējoša izturēšanās pieļauj, ka līdzīgā veidā tiek sniegts arī viedoklis.”

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv