Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienoti astoņi Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
1. Maksātnespējas likumā lietotais termins „neizpildīto saistību dzēšana” ir jātulko kā „atbrīvošana no neizpildītajām saistībām”. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.panta trešo daļu pieņemtais tiesas lēmums neizbeidz saistību tiesību, uz kuras pamata parādsaistības ir radušās, līdz ar to šāds lēmums nenovērš nepilnīgi atdotā parāda esību, bet gan piešķir privilēģiju parādniekam nepildīt saistību parāda neatmaksātajā daļā, vienīgi viņam nodrošinot tiesisko aizsardzību pret kreditoru nākotnes prasījumiem.

2. Manta, kuru parādnieks uzdāvinājis trešajai personai laikā, kad viņam pastāvēja nenokārtotas parādsaistības pret kreditoru, un kura nav iekļauta parādnieka mantas sastāvā viņa maksātnespējas procesa ietvaros tādēļ, ka tā neatbilst noslēgto bezatlīdzības darījumu apstrīdēšanas priekšnoteikumiem, nav atbrīvota no kreditora prasījumiem par apmierinājuma saņemšanu no dāvanas.

Tēze:
Ja pirmās instances tiesa nav taisījusi spriedumu attiecībā uz kādu no prasījumiem, likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā ierosināma papildsprieduma taisīšana. Šādu trūkumu nevar labot, vēršoties ar apelācijas sūdzību apelācijas instances tiesā.

Tēzes:
1. Datubāzes var aizsargāt divējādi – ar autortiesībām vai ar īpaša veida (sui generis) tiesībām. Datubāze var tikt aizsargāta ar autortiesībām, ja tā materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir radošās darbības rezultāts. Turpretim ar īpaša veida (sui generis) tiesībām datubāze aizsargājama, ja tās satura iegūšanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums.

2. Vērtējot datubāzes veidotāja ieguldījumu, tiesai jāņem vērā, ka ieguldījuma jēdziens iztulkojams plaši, aptverot ne vien finanšu ieguldījumu, bet arī laika un enerģijas patēriņu, un ka ieguldījumam jābūt attiecināmam uz datubāzes satura iegūšanu, pārbaudi vai demonstrēšanu, bet ne uz pašas datubāzes iegādi vai attiecīgā satura radīšanu. Turklāt šādam ieguldījumam ir jābūt būtiskam.

3. Iespējas lūgt pieprasīt pierādījumus ir būtiskas lietas dalībnieka tiesības, jo no to īstenošanas var būt atkarīga iespēja pilnvērtīgi īstenot pierādīšanas pienākumu un gūt savu aizskarto tiesību aizsardzību tiesā. Vienlaikus citiem lietas dalībniekiem vai citām personām var būt tiesības uz kādas viņu rīcībā esošas informācijas aizsardzību (neizpaušanu), un šīs informācijas atklāšana var radīt viņiem būtisku kaitējumu. Līdz ar to tiesai, lemjot par pierādījumu pieprasīšanu, ir jāizsver abu pušu (un, iespējams, citu iesaistīto personu) likumīgās intereses, nosakot, kura tiesība konkrētajos lietas apstākļos ir vairāk aizsargājama, kā arī jāņem vērā samērīguma princips.

Vērtējot nepieciešamību aizsargāt lietas dalībnieka vai citas personas komercnoslēpumu, tiesa nevar secināt, ka izprasāmie pierādījumi ietver komercnoslēpumu, neanalizējot attiecīgās informācijas atbilstību komercnoslēpuma pazīmēm.

4. Fiziskās personas datu apstrāde ir tiesiska, ja tā ir vajadzīga tiesas uzdevumu vai oficiālo pilnvaru īstenošanai un tiek īstenota, ievērojot samērīguma principu.

Tēzes:
1. Tiesību aizsardzībai jābūt efektīvai un vienlīdz vērstai gan uz parādnieka atbrīvošanu no parādsaistībām, gan finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildes veicināšanu un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu.

Ja personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav spējīgas novirzīt kreditoru prasījumu segšanai līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, tad tiesības uz atbrīvošanu no atlikušajām saistībām viņām tiktu atņemtas pēc būtības.

2. Maksātnespējas likuma 155.panta tiesību normas ir paredzētas, lai noteiktu saistību dzēšanas plāna termiņu (kas diferencējams, par pamatu ņemot likumā paredzēto kritēriju – parādnieka ienākumu apmēru), nevis lai noteiktu to parādnieka ienākumu daļu, kuru ir tiesības saņemt kreditoram. Minētā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētais saistību dzēšanas plāna termiņš ir nosakāms, secīgi piemērojot katru nākamo tiesību normas daļu gadījumā, ja nepastāv iepriekšējā daļā norādītie noteikumi.

Tēze:
Sūdzība par administratora rīcību kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas lietās, kas izskatāma sevišķā tiesāšanas kārtībā, nav pielīdzināma mantiska rakstura prasībai. Izdevumiem advokāta palīdzības samaksai šajās lietās piemērojami Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas “d” un “e” apakšpunkta un šā panta ceturtās daļas noteikumi.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)

 

SPC-7/2021 “Zemnieku saimniecības maksātnespējas procesa hronoloģiskā prioritāte(Maksātnespējas lietas/ Nolēmumi juridiskās personas maksātnespējas lietās; Maksātnespējas lietas/ Nolēmumi fiziskās personas maksātnespējas lietās)

SKC-314/2021 “Nostiprinājuma lūguma ievērošana daļā(Tiesību koroborācija uz nekustamu īpašumu (Nolēmumi par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem); CL/ Īpašuma aprobežojumi)

SKC-119/2021 “Apstākļi, kas izslēdz Civilprocesa likuma 44. panta piektās daļas piemērošanu(CPL/ Tiesāšanās izdevumi; CL/ Nomas un īres līgums)