Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros maijā pievienoti vienpadsmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Ja parādnieks noslēdzis līgumu ar saistītu personu kreditoram par ļaunu, ir prezumējama šīs saistītās personas ļaunprātīga rīcība, t. i. jāpieņem, ka šī persona zināja par parādnieka nolūku nodarīt ar darījuma noslēgšanu zaudējumu saviem kreditoriem, ciktāl tā nepierāda pretējo.

Tēze:
Strīdā par materiālajām tiesībām nav piemērojams piedziņas vēršanas uz nekustamo īpašumu procesuālais regulējums, un tas nevar ietekmēt Civillikuma 2086. pantā noteiktās vairāksolītāja tiesības.

Tēzes:
1. Dzīvokļu īpašnieku biedrības attiecības ar dzīvokļu īpašnieku kopību var būt divējādas: tā var rīkoties kā kopības pilnvarnieks, ievērojot kopības noteiktās pilnvarojuma robežas un likumā imperatīvi noteikto kopības ekskluzīvo kompetenci, vai arī kā pārvaldnieks, ja kopība ir nolēmusi pārvaldīšanas uzdevumu uzdot dzīvokļu īpašnieku biedrībai.

2. Gadījumā, kad dzīvokļu īpašnieku kopība ir uzkrājusi līdzekļus noteiktam mērķim, piemēram, dzīvojamās mājas uzlabošanai, pārvaldnieks citiem mērķiem minētos līdzekļus var izlietot tikai tad, ja iepriekš ir saņemts atbilstošs kopības pilnvarojums.

Arī gadījumos, kad pārvaldnieks plāno izlietot dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumus atbilstoši uzkrājuma mērķim, pārvaldniekam jāievēro dzīvokļu īpašnieku kopības vai normatīvajos aktos noteiktā kārtība attiecīgo izdevumu saskaņošanai ar kopību.

Tēze:
Tiesa nevar spriedumu pamatot vienīgi ar Civillikuma 1.pantu. Civillikuma 1.pantā nostiprinātais labas ticības princips nav uzskatāms par tiesai dotu pilnvarojumu katras tiesiskās situācijas risinājumu pielāgot vispārīgiem taisnīguma apsvērumiem, brīvi grozot no likuma vai tiesiska darījuma izrietošas tiesiskās sekas.

Tēze:
Ja īpašniekam noteikts sods ‑ īpašuma konfiskācija par labu valstij –, tad personas īpašuma tiesības izbeidzas ar notiesājoša sprieduma spēkā stāšanos neatkarīgi no ieraksta zemesgrāmatā.

Tēze:
Īpašas kārtības neesība Civilprocesa likumā tādu darījumu apstrīdēšanai, kas noslēgti par ļaunu kreditoriem (Civillikuma 1438.panta piezīme), nav šķērslis šādu strīdu izšķiršanai, attiecīgi motivējot pierādīšanas nastas sadalījumu starp procesa dalībniekiem, kad nodibinātas netipiskas situācijas, kas pretstatā parasti sagaidāmām civiltiesiskās apgrozības attiecībām prasa īpašu, saprātīgam vērotājam ticamu skaidrojumu.

Tēze:
Meža likuma 50. panta trešā daļa neregulē civiltiesisku attiecību. Tajā lietotais jēdziens „zaudējumi” pēc savas juridiskās dabas atbilst sankcijai, kas piemērojama meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par meža apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu. Līdz ar to, lai meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam iestātos šajā normā paredzētais pienākums pret valsti atlīdzināt mežam, tātad apkārtējai videi, nodarīto kaitējumu, pārkāpums meža izmantošanā atkarībā no kaitējuma apmēra ir nodibināms Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa vai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tēze:
No mantošanas ceļā kopīpašumā nonākušām kapitāla daļām izrietošo balsstiesību izmantošanas kārtība, ja līdzmantinieki ierakstīti dalībnieku reģistrā, ir aplūkojama pēc Komerclikuma 157. panta pirmās daļas noteikumiem, kas uzskatāma par speciālo normu gan attiecībā pret Civillikuma 716., gan 719. pantu. Proti, līdzmantinieki, kuru kopīpašumā ir nedalīta mantojuma sastāvā ietilpstošas kapitāla daļas un kuri kā kopīpašnieki (līdzmantinieki) ierakstīti sabiedrības dalībnieku reģistrā, var izmantot balsstiesības, tikai ar kopīgu gribas izteikumu ieceļot kopīgu pārstāvi.

Tēzes:
1. Darba devēja īstenota psiholoģiskā terora jeb mobinga gadījumā tiek pārkāpts vienlīdzīgu tiesību princips, un tas kvalificējams kā Darba likuma 7.panta pirmās daļas un 28.panta otrās daļas pārkāpums. Risinot jautājumu par atlīdzību par morālo kaitējumu, pēc analoģijas piemērojama Darba likuma 29.panta astotā daļa, tikai šajā situācijā nav nepieciešams norādīt uz pazīmi, kas šo darbinieku atšķir no citiem darbiniekiem, kā tas būtu diskriminācijas aizlieguma pārkāpuma gadījumā.

Pret darbinieku vērsta mobinga ilgums ir jāvērtē kopsakarā ar citām psiholoģiskā terora pazīmēm, jo īpaši darbību raksturu, mērķi un sistemātiskumu. Ilguma kā psiholoģiskā terora pazīmes būtība nav noteiktā laika nogrieznī, bet gan ir tajā, ka psiholoģisko teroru veido darbību kopums ar vienotu mērķi, nevis viena vai vairākas atsevišķas epizodes. Jo biežākas un sistemātiskākas ir kaitnieciskās darbības, jo īsāks laika posms var būt nepieciešams, lai mobingu konstatētu, un otrādi.

2. Atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama darbinieka sarunas ar darba devēju ierakstīšana, neinformējot par to darba devēju, un šī ieraksta izmantošana tiesā par pierādījumu darbinieka aizskarto tiesību aizsardzībai. Izsverot, vai konkrētās lietas apstākļos priekšroka dodama darba devēja tiesībām uz privāto dzīvi vai darbinieka tiesībām, tiesai jāvērtē, kādos apstākļos sarunas ierakstīšana notikusi; kādiem nolūkiem tā ierakstīta; kāds bija sarunas ietvars; kā ieraksts tiek izmantots; vai pastāvēja citi iespējami pierādījumi, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esību; un vai nav notikusi ierakstītās personas pārlieka provocēšana.

3. Ārvalsts tiesu nolēmumu atziņas nav uzskatāmas par tiesību pamatavotu Latvijas tiesību sistēmā. Tāpēc, atsaucoties uz šādu nolēmumu, spriedumā jānorāda tiesību salīdzinošās analīzes metodoloģijā balstītu tā izmantošanas pamatojumu.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)