Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūlijā pievienoti desmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Apmierinot fiziskas personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu, nav pietiekami konstatēt Maksātnespējas likuma 130.pantā noteikto ierobežojumu neesību, bet tiesai arī ir jāpārliecinās, vai saistību dzēšanas procedūras veiksmīgas pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā neizpildītajām atlikušajām saistībām.

Tēze:
Īrnieka un izīrētāja tiesiskās attiecības reglamentē likums „Par dzīvojamo telpu īri’ un noslēgtais īres līgums. Šo subjektu attiecībām Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un uz šā likuma pamata izdotie normatīvie akti nav piemērojami.

Nav pamatoti līdztekus likuma „Par dzīvojamo telpu īri” kārtībā noteiktajai īres maksai iekasēt papildu maksājumu uz tā pamata, ka tas pēc pazīmēm atbilst kādai no īres maksu veidojošām pozīcijām.

Tēze:
Tādi darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, darba līguma vai darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, atbilstoši Darba likuma 6.panta pirmajai daļai ir spēkā neesoši uz likuma pamata, tāpēc darbiniekam nav pienākums šos noteikumus apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību tiesā.

Tēze:
Apstākļos, kad peļņu nenesošs darījums ietilpst darījumu ķēdē vienota biznesa plāna ietvaros, kas kopumā realizējies sekmīgi – gūstot peļņu, Komerclikuma 169.panta otrās daļas piemērošanai nav pamata, jo zaudējumu nodarīšana minētās normas izpratnē nav konstatējama.

Tēzes:
1. Dzīvokļu īpašumos nesadalītu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskā daba, ja nav noslēgts pārvaldīšanas līgums

Ja dzīvokļu īpašumos nesadalītu dzīvojamo māju pārvalda un apsaimnieko nevis paši kopīpašnieki, bet gan trešā persona bez pārvaldīšanas līguma noslēgšanas, starp dzīvojamās mājas kopīpašniekiem un pārvaldītāju pastāv tiesiskās attiecības, kas apspriežamas pēc neuzdoto lietvedību regulējošām Civillikuma tiesību normām.

2. Nepieciešamie izdevumi dzīvojamās mājas pārvaldīšanai (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Civillikuma 865., 866. un 1071.pantā minētā jēdziena „nepieciešamie izdevumi” („lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi”) saturs noskaidrojams, izdevumu nepieciešamību novērtējot katrā gadījumā individuāli, ņemot vērā konkrētā nekustamā īpašuma raksturu un vajadzības. Tādēļ tas, ka kādi izdevumi veikti ārpus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā uzskaitītajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, pats par sevi nav pamats atzīt, ka izdevumi nav nepieciešami.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)