Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros decembrī pievienoti vienpadsmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Kreditoru interešu aizsardzība maksātnespējas procesā nav atkarīga no tā, vai sadalāmās sabiedrības dalībnieki, valdes vai padomes locekļi izmantojuši Komerclikuma 346.pantā paredzētās tiesības apstrīdēt reorganizācijas lēmuma tiesiskumu. Tiesību aizsardzību neietekmē arī tas, ka sabiedrības sadalīšanas (reorganizācijas) procesā kreditori nav lūguši nodrošināt savus prasījumus Komerclikuma 345.panta kārtībā.

Tēzes:
1. Preču zīmju pārkāpumu lietās, vērtējot sajaukšanas iespēju, par salīdzināmo apzīmējumu ņemams tāds apzīmējums, kādu iespējamais pārkāpējs lietojis komercdarbībā ar preču zīmes pamatfunkciju – atšķirt sava uzņēmuma preces no citu uzņēmumu precēm. Ja uz preces iepakojuma atveidoti vairāki elementi, šo funkciju var pildīt kāds no atsevišķajiem elementiem, kādu šo elementu kombinācija vai visu elementu kombinācija kopā. Tiesai ir jāskaidro, kurš tieši elements vai elementi pilda preču zīmes funkciju uz iespējamā pārkāpēja ražotās preces iepakojuma.

2. Vērtējot, vai pastāv zīmju sajaukšanas iespēja, tiesai jāņem vērā vairāku elementu kopums, tādu kā attiecīgā sabiedrības daļa (patērētāju loks) un patērētāju uzmanības līmenis, agrākās preču zīmes atšķirtspējas līmenis, zīmju līdzības līmenis, preču vai pakalpojumu līdzības līmenis (augsts, vidējs vai zems). Sajaukšanas iespēja jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus lietā nozīmīgos apstākļus. Tas nozīmē, ka tiesai ne tikai atsevišķi jāsalīdzina zīmes, atsevišķi jāsalīdzina preces (pakalpojumi) un jānosaka attiecīgā sabiedrības daļa un patērētāju uzmanības līmenis, bet arī jāveic kopējais novērtējums, samērojot šos faktorus. Zemāku līdzības pakāpi starp precēm un pakalpojumiem var kompensēt augstāka attiecīgo zīmju līdzības pakāpe, un otrādi.

3. Salīdzinot Latvijā reģistrētu preču zīmi un Latvijā izplatītu preču apzīmējumu, nozīme apzīmējuma kopiespaidā ir strīdus vārdiskā apzīmējuma atveidojumam tādā valodā, kādu saprot Latvijas vidusmēra patērētājs.

Tēze:
Kapitāla daļu atsavināšana pati par sevi neizbeidz Komerclikumā paredzēto sabiedrības dalībnieka mantisko un nemantisko tiesību, tostarp tiesību uz informāciju par sabiedrības darbību, attiecināšanu uz dalībnieku, kurš ierakstīts dalībnieku reģistrā. Līdz brīdim, kamēr nav izlietota ieguvēja tiesība prasīt sevi ierakstīt dalībnieku reģistrā, starp daļu ieguvēju un daļu atsavinātāju pastāvošais tiesiskais darījums nesaista sabiedrību un nerada kapitāla daļu valdījumu.

Tēze:
Tiesa var izņēmuma kārtā piemērot vienai pusei īpaši labvēlīgus procesuālos noteikumus tikai tad, ja tas ir tieši paredzēts tiesību normās. Tāpēc, ievērojot, ka nav tiesību normas, kas paredzētu tiesas kompetenci pēc savas ierosmes vērtēt, vai pret patērētāju vērstajai prasībai nav iestājies noilgums, tiesas rīcībā nav ex officio vērtēšanai vajadzīgā juridiskā pamatojuma, lai apsvērtu iespējas ierobežot sacīkstes principu par labu vienai no pusēm – patērētājam.

Tēzes:
1. Gadījumā, kad kopīpašnieki – valsts (pašvaldība) un privātpersona – noslēgušas līgumu par kopīpašuma sadali dzīvokļu īpašumos un šis līgums ir reģistrēts zemesgrāmatā, ir pamats uzskatīt, ka kopīpašuma tiesiskās attiecības (izņemot speciālajos likumos noteikto kopīpašuma daļu) ir izbeigtas, neatkarīgi no tā, vai visiem līgumā paredzētajiem dzīvokļu īpašumiem zemesgrāmatā ir atvērts atsevišķs nodalījums. Šādā gadījumā piemērojams speciālais likums – Dzīvokļa īpašuma likums (likums „Par dzīvokļa īpašumu”). Likumdevējs nav paredzējis, ka viens un tas pats namīpašums vienlaikus varētu pastāvēt gan dzīvokļu īpašuma, gan kopīpašuma (izņemot uz speciālajos likumos noteikto kopīpašuma daļu) statusā.

2. Neatkarīgi no tā, vai līguma par kopīpašuma sadali dalībnieks saskaņā ar kopīpašuma sadales līgumu sev piekrītošos dzīvokļu īpašumus ir vai nav reģistrējis zemesgrāmatas atsevišķajos nodalījumos, viņam ir saistoši dzīvokļu īpašnieku kopības tiesiski pieņemtie lēmumi un attiecīgi noslēgtie līgumi.

Tēzes:
1. Tiesai pēc savas iniciatīvas ir tiesības (un pat pienākums) pārbaudīt, vai konkrētajā gadījumā pastāv pamats tiesvedības izbeigšanai, un tas nav uzskatāms par lietas izskatīšanas robežu vai sacīkstes principa pārkāpumu, ja tiesas nodibinātie apstākļi ir pietiekami šādu secinājumu izdarīšanai un pusēm ir nodrošināta iespēja izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus saistībā ar konkrēto jautājumu.

2. Civillikuma 705.panta otrās daļas tiesiskās sekas ir attiecināmas uz tiem gadījumiem, kad kreditors, kurš mantojuma lietā nav pieteicis pretenziju, mantiniekam nav bijis zināms. Minētās tiesību normas pareizā piemērošanā ir jāvērtē mantinieka informētība par konkrētā kreditora prasījumu pret mantojuma atstājēju neatkarīgi no kreditora pretenzijas pieteikšanas mantojuma lietā.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)