Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros februārī pievienoti desmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
1. Preču zīmes reģistrācija piešķir izņēmuma tiesības attiecībā uz tām precēm vai pakalpojumiem, kuriem zīme reģistrēta, neatkarīgi no tā, vai preču zīme faktiski tiek lietota uz minētajām precēm un pakalpojumiem. Savukārt preču zīmes faktiska nelietošana uz precēm un pakalpojumiem var būt pamats patstāvīgam prasījumam par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu, ja tiek izpildīti likumā paredzētie nosacījumi.

2. Preču zīmju pārkāpumu lietās, vērtējot zīmju sajaukšanas iespēju, ir salīdzināmas ne tikai preces ar precēm un pakalpojumi ar pakalpojumiem, bet arī preces ar pakalpojumiem, ja pastāv saistība vai līdzība starp precēm un šādu preču pārdošanai paredzētajiem pakalpojumiem. Salīdzinot preces ar pakalpojumiem, preču un pakalpojumu līdzība var radīt sajaukšanas iespēju, ja attiecīgajiem patērētājiem var rasties iespaids, ka preču zīmes īpašnieka preces, kas marķētas ar reģistrēto preču zīmi, un ar strīdus preču zīmi sniegtie trešās personas pakalpojumi nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.

3. Sabiedrības nosaukuma (firmas), komercnosaukuma vai tirdzniecības vietas nosaukuma mērķis pats par sevi nav atšķirt preces vai pakalpojumus, bet gan ir identificēt sabiedrību vai apzīmēt komerciālās darbības. Tomēr apzīmējuma izmantošana komercdarbībā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 4.panta sestās daļas izpratnē pastāv, ja pārkāpējs izvieto apzīmējumu, kas veido tā sabiedrības nosaukumu, komercnosaukumu vai tirdzniecības vietas nosaukumu, uz tā pārdotajām precēm vai, pat to neizvietojot uz precēm, ja pārkāpējs apzīmējumu izmanto tādā veidā, ka tiek radīta saikne starp šo apzīmējumu un pārkāpēja tirgotajām precēm vai piedāvātajiem pakalpojumiem.

4. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam nav pienākuma reģistrēt domēna vārdu, kas ietver tā preču zīmi, taču ir ekskluzīvas tiesības aizliegt citām personām jebkādu savas preču zīmes izmantošanu komercdarbībā, tostarp domēna vārdā, ja šāds lietojums atbilst likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm” 4.panta sestās daļas pazīmēm.

Tēze:
Princips iura novit curia nenozīmē tiesas tiesības pašai noteikt tos apstākļus, kas būtu saistāmi ar vienai pusei vēlamo lietas iznākumu, jo civilprocesā īstenojamās pušu sacīkstes ietvaros tiesa nedrīkst pārkāpt prasījuma robežas (Civilprocesa likuma 192. pants). Tiesas spriešanu likums aprobežo ar puses norādītajiem juridiskajiem faktiem, tiem atbilstošas tiesību normas atrašanu un piemērošanu konkrētajā strīdā.

Tēzes:
1. Maksātnespējīgā uzņēmuma labā no valdes locekļiem piedzenamo zaudējumu veido līdzekļi, kas nepieciešami atzīto kreditoru prasījumu un maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanai.

2. Tam, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīga tiesību aizskāruma pazīmes, nav tiesiskas nozīmes, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu neuzmanību. Atbildība neiestājas tikai tad, ja attiecīgais subjekts pierāda, ka viņš attiecīgajā situācijā ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks un nav pielaidis pat vieglu neuzmanību

Tēze:
Tiesai nav pamata piemērot tādu judikatūras atziņu, kas attiecas uz cita satura tiesību normas (Darba likuma 149.panta piektā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 31.decembrim) iztulkojumu”.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)