Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 10.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Lauku atbalsta dienesta lēmums par pienākumu atmaksāt iepriekš saņemtos Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājumus bioloģiskajai lauksaimniecībai. AT spriedumā norādījusi, ka tiesai, izskatot lietu no jauna, jāvērtē jautājums par to, kāda nozīme lietā ir normām, kas nosaka piecu gadu apsaimniekošanas pienākumu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.  

Lietā ir strīds, vai pieteicējai ir jāatmaksā iepriekš saņemtie Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājumi bioloģiskajai lauksaimniecībai. Pieteicēja, kura nav apsaimniekojamās zemes īpašniece, turpinājusi apsaimniekot savam civilvīram piederošo zemi pēc viņa nāves, un vairākus gadus to bez rakstveida līguma akceptējuši mantinieki. Tomēr kārtējā atbalsta maksājuma perioda laikā tā brīža zemes īpašnieks cēlis pret to iebildumus. Lauku atbalsta dienests, konstatējot, ka apsaimniekošanai nav tiesiska pamata, ne tikai pārtraucis atbalsta izmaksu uz atlikušo periodu, bet atbilstoši tiesiskajam regulējumam arī atprasījis to atbalsta summu, kas bija izmaksāta par uzsāktā perioda pirmajiem diviem gadiem.

AT spriedumā par pamatotu atzinusi apelācijas instances tiesas secinājumu, ka 2008. un 2009. gadā – atbalsta perioda pirmajos divos gados – lauki tika apsaimniekoti tiesiski. Tomēr AT atzinusi par pamatotu Lauku atbalsta dienesta argumentu, ka attiecībā uz lietā atprasīto maksājumu ir jāievēro bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta maksājumu noteikumi, proti, ka lauksaimnieks uzņemas saistības uz pieciem gadiem un ka gadījumā, ja saistības tiek pārtrauktas pirms termiņa, tam saskaņā ar noteikumiem ir jāatmaksā arī iepriekš saņemtie maksājumi. Tas nozīmē, ka lauksaimniekam, pirms pieteikties uz šāda veida atbalsta maksājumu, ir jāņem vērā, ka tas brīvprātīgi uzņemas saistības uz pieciem gadiem, un tādēļ jādomā par to, kā nodrošināties, lai saistības varētu turpināties noteikto gadu skaitu. Tas var notikt, piemēram, vienojoties par nomas vai cita veida lietošanas līgumu uz attiecīgu termiņu. Iesnieguma pieņemšana no lauksaimnieka nepārliek atbildību par saistību turpmāku ievērošanu uz iestādi.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa Lauku atbalsta dienesta lēmumu atzina par nepamatotu, jo lietā konstatēja, ka apsaimniekošana, kaut arī bez rakstveida līguma, notikusi tiesiski.


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv