Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 6.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts personas pieteikums un uzlikts pienākums Iekšlietu ministrijai nodrošināt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās izsniedz personai termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem.

Imigrācijas likuma 23.panta trešās daļas 2.punktā noteikts, ka šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

Lietā persona bija pieprasījusi termiņuzturēšanās atļauju, pamatojot lūgumu ar humāniem apsvērumiem. Turpretī iestāde atzina, ka nepastāv humāni apsvērumi, uz kuru pamata termiņuzturēšanās atļauja būtu izsniedzama atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta trešās daļas 2.punktam.

Augstākā tiesa spriedumā norādījusi – lai arī likumā termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamati ir savstarpēji nošķirti – humāni apsvērumi un starptautisko tiesību normas –, to satura noskaidrošana un savstarpējā nošķiršana privātpersonai ir pietiekami sarežģīta, tādēļ Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas ir kompetentā iestāde abos gadījumos, ir nevis strikti jāpieturas pie personas norādītā likumiskā pamata, bet gan atbilstoši privātpersonas tiesību ievērošanas principam jāizvērtē apstākļi pēc būtības. Tas nozīmē, ka iestādei ir jāapsver abi likumiskie pamati – gan humānus apsvērumus, gan starptautisko tiesību normas – un pēc iespējas jādod personai norādījumi un ieteikumi, lai panāktu tiesisku un taisnīgu lēmuma pieņemšanu.

Augstākā tiesa spriedumā īpaši uzsvēra, ka iestāde nav novērtējusi uzturēšanās atļaujas pieprasītājas iespējamo cilvēktiesību aizskārumu, kas varētu rasties pieteicējas izraidīšanas gadījumā. Proti, iestādei bija zināms pieteicējas vecums, kas ir 60 gadi, un tas, ka viņa dzīvo pie sava Latvijā dzīvojošā brāļa. Lai gan pieteicēja nav iesniegusi apstiprinošus dokumentus, viņa ir informējusi iestādi, ka Latvijā dzīvo kopš 1994.gada, kas iestādei varēja radīt pamatotas šaubas, ka viņa ir zaudējusi saikni ar citām valstīm un ka vecuma dēļ viņai citā valstī būtu grūti adaptēties. Tas savukārt bija pamats iegūt papildu informāciju. Augstākās tiesas ieskatā izskatāmajā lietā informācijas neiegūšana, pieprasot papildu pierādījumus vai uzklausot pieteicēju, ir novedusi pie nepilnvērtīga viņas stāvokļa izvērtējuma, kas būtiski atšķiras no tā, kas ir noskaidrots tiesas procesa ietvaros.


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv