Senāta Administratīvo lietu departaments 30.martā atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru Rīgas domes lēmums liegt pieteicējai – SIA „ARHITEKT” – iepazīties ar būvprojektiem atzīts par prettiesisku. Senāts spriedumā norāda, ka rajona tiesa ir nonākusi pie pareiza lietas rezultāta, atzīstot, ka Autortiesību likuma normas neregulē darbu izsniegšanu iepazīšanās nolūkā. Senāts uzsver, ka izskatāmajā lietā pieteicējas interese nav pētīt un tālāk izmantot autora radošā darba rezultātā tapušu darbu, bet gan pārliecināties, vai iestāde savu lēmumu pieņemšanā ievēro vienlīdzības principu. Proti, izskatāmajā gadījumā būtiski ņemt vērā, ka pieteicēja vēlas ar būvprojektiem tikai iepazīties, nevis tos izmantot Autortiesību likuma 40.panta izpratnē.         

Izskatāmajā lietā ar Rīgas domes lēmumu pieteicējai atteikts iepazīties ar informāciju par vairāku objektu būvprojektiem un par precedentiem projektu saskaņošanā, lai saprastu iestādes praksi. Pieteicēja norādījusi, ka tās mērķis ir izpētes nolūkos iepazīties ar informāciju par precedentiem projektu saskaņošanā, izvirzot konkrētas prasības dzīvokļu sadalīšanas projektu izstrādē. Proti, pieteicēja vēlas iepazīties ar būvprojektiem, lai saprastu iestādes praksi attiecībā uz transportlīdzekļu novietņu skaitu dzīvokļa pārbūves (sadales) rezultātā. Pieteicēja vēlas iepazīties ar līdzīgiem projektiem, lai izvērtētu, vai būvvalde salīdzināmos apstākļos neizvirza projektu iesniedzējiem nevienlīdzīgas un līdz ar to nelikumīgas prasības. Pieteicēja lūgusi, lai būvvalde izsniedz šo būvprojektu kopijas, bet nav iebildusi arī pret iespēju iepazīties ar darbiem klātienē iestādes telpās.

Senāts nekonstatēja, ka Autortiesību likuma regulējums ierobežotu iepazīšanos ar darbiem klātienē. Tāpat Senāts nepiekrita kasācijas sūdzībā norādītajam, ka būvprojekti pieteicējai nepieciešami tās komercdarbības nodrošināšanai, lai varētu izmantot citu personu speciālās zināšanas. Pieteicēja ir norādījusi, ka tā vēlas novērst neskaidrības iestādes praksē attiecībā uz dažādu prasību izvirzīšanu salīdzināmos apstākļos. Tādējādi, ja pieteicējas mērķis ir tikai iepazīties ar būvprojektiem, lai saprastu iestādes praksi attiecībā uz prasību izvirzīšanu, būtu nesamērīgi prasīt, lai sākumā tiek iegūta darbu izmantošanas licence vai slēgts licences līgums.

Senāts secināja, ka pieteicējas norādītais mērķis neaptver nevienu no Autortiesību likuma 15.panta pirmajā daļā uzskaitītajiem darba izmantošanas veidiem, proti, pieteicēja nav iecerējusi darbus publiskot, publicēt, reproducēt utt. Līdz ar to Senāts nesaskata šķēršļus tādā gadījumā atļaut pieteicējai iepazīties ar šiem būvprojektiem klātienē, iestādei iepriekš nesaņemot autoru atļauju ar noteikumu, ka būvprojekti netiks izmantoti minētajā pantā uzskaitītajos veidos.

Ievērojot minēto, iepazīšanās ar būvprojektiem klātienē pieteicējas norādītajam mērķim, ja vien netiek izgatavotas un izsniegtas to kopijas (reprodukcijas), nav uzskatāma par darbu izmantošanu Autortiesību likuma izpratnē.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-478/2021 (A420161919)

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv