Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, rakstveida procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības un četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests un Rīgas dome.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu.  

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Divās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā saņemts prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu. Divas lietas izskatīs sakarā ar protestu par tiesas nolēmumu jaunumu izskatīšanu.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1)      Administratīvo lietu departaments 10.oktobrī rakstveida procesā izskatīs Nodarbinātības valsts aģentūras kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Nodarbinātības valsts aģentūra atņēma pieteicējai bezdarbnieka statusu, uzskatot, ka viņa nav pildījusi bezdarbnieka pienākumu, proti, līdz noteiktam datumam nav ieguvusi diplomu par profesionālo augstāko izglītību.

Apgabaltiesa atcēla aģentūras lēmumu, atzīstot, ka minētā pienākuma neizpildei bija attaisnojošs iemesls, proti, pieteicēja nevarēja nokārtot visus pārbaudījumus līdz noteiktajam termiņam, jo finansiālu problēmu dēļ viņa nevarēja samaksāt visu maksu par studijām.

Lietā ir strīds par Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 14.panta trešās daļas 6.punkta interpretāciju, tostarp normā ietvertajiem vārdiem “bez attaisnojoša iemesla”.(Lieta SKA-440/2016).

 

2)      Administratīvo lietu departaments 10.oktobrī rakstveida procesā izskatīs Valsts darba inspekcijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicēja, ejot uz darbu skolā, skolas teritorijā nokrita, kā rezultātā iestājās viņas darbnespēja. Pieteicēja vērsās Valsts darba inspekcijā, lūdzot veikt pārbaudi par nelaimes gadījumu darba vietā un darba laikā. Inspekcija atteicās izmeklēt negadījumu, jo tas neesot nelaimes gadījums darbā. Pieteicēja vērsās tiesā.

Apgabaltiesa pieteikumu apmierināja, atzīstot, ka, lai arī negadījums notika pirms pieteicējai noteiktā darba laika, viņa pildīja darba devēja doto uzdevumu kā dežūrējošajai apkopējai ierasties skolā pirms noteiktā darba laika, atvērt skolu, izslēgt signalizāciju un ieslēgt ārējo apgaismojumu, lai pārējie darbinieki varētu droši un netraucēti ierasties darba vietā. Tādējādi pieteicēja atradās darba devēja rīcībā brīdī, kad notika negadījums.

Augstākajai tiesai ir jāvērtē, vai apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi un piemērojusi Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 6.2.apakšpunktu. (Lieta SKA-865/2016).

 

3)      Administratīvo lietu departaments 11.oktobrī rakstveida procesā izskatīs lietu, kurāir jārisina jautājums, vai apstāklis, ka nekustamā īpašuma pirkuma līgums ar tiesas spriedumu ir atzīts par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, ir pamats pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa samaksas pienākumu par laiku, kamēr personas īpašuma tiesības atbilstoši pirkuma līgumam bija reģistrētas zemesgrāmatā.

Administratīvā apgabaltiesa, neskatoties uz agrāku judikatūru, ka nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā personai, kuras īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā, ir tomēr atzinusi par pamatotu konkrētajā gadījumā nodokļa samaksas pienākumu pārskatīt. Šādu spriedumu apgabaltiesa pamatojusi ar īpašu apstākli, proti, ka pieteicējas – zemes īpašnieces – īpašuma tiesības zemesgrāmatā bija reģistrētas vienlaicīgi ar citu personu īpašuma tiesībām, proti, zemesgrāmatā vienlaikus pastāvēja ieraksti par to, ka zeme ir uz tās esošās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā. Apgabaltiesa arī ņēmusi vērā, ka šāda situācija bija zināma pašvaldībai, kura veica dzīvojamās mājas privatizācijas procesu un reizē ir arī nodokļa administrētāja. Atbildētāja – pašvaldība – par apgabaltiesas spriedumu iesniegusi kasācijas sūdzību. (Lieta SKA-278/2016).

 

4)      Administratīvo lietu departaments 12.oktobrī mutvārdu procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Valsts ieņēmumu dienests veica pieteicējas SIA „Gaujas koks” nodokļu auditu. Dienests secināja, ka pieteicēja nav veikusi deklarētos kokmateriālu darījumus ar SIA „Nibuss”, tādēļ noteica pieteicējai papildu nodokļa saistības. Pieteicēja vērsās tiesā par dienesta lēmuma atcelšanu. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Tiesa atzina, ka, ņemot vērā pieteicējas un SIA „Nibuss” savstarpējo darījumu daudzumu un apjomu, pieteicējai bija jāapzinās, kādos darījumos tā iesaistās. No kokmateriālu transporta pavadzīmēm nav konstatējama kokmateriālu izcelsme, lai gan nepilnīgi noformēta pavadzīme nevar palikt nepamanīta, jo tam ir būtiska nozīme kokmateriālu legālas izcelsmes pierādīšanā, kas ir komersanta pienākums. Arī konstatējot neatrunātus labojumus pavadzīmēs (sākotnējie ieraksti, kas pārsvītroti, atbilst SIA „Latlik” rekvizītiem un darbiniekiem), pieteicējai bija jākļūst piesardzīgai un jāpārbauda darījumu dokumentos ietvertā informācija. Konstatētie apstākļi kopsakarā nav vērtējami kā nejauša sagadīšanās.

Pieteicēja iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā iebilst, ka no tiesas konstatētajiem apstākļiem nav izdarāms secinājums, ka darījumi bijuši vērsti uz krāpšanos ar nodokļiem. Tiesas secinājumi uzliek pieteicējai pienākumu pārbaudīt darījuma dalībnieka darbības tiesiskumu un kokmateriālu izcelsmi, kas neizriet no tiesību normām un ir pretrunā ar nodokļa neitralitātes principu. Tiesa nepareizi piemērojusi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1038 „Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem” 9.11.punktu un likuma „Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos” 8.panta pirmo daļu, jo šīs tiesību normas neprasa pieteicējai pārbaudīt kokmateriālu legālu izcelsmi un fiksēt dokumentos kokmateriālu iegūšanas vietu. Tāpat tiesas spriedumā nav pamatojums, kā izpaudusies krāpšana, jo SIA „Nibuss” ir deklarējusi veiktos darījumus un aprēķinājusi maksājamos nodokļus. Tiesa nav ievērojusi arī Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmo daļu, jo atzinusi, ka lietā nav pierādījumu kokmateriālu izcelsmei, lai gan lietā ir SIA „Nibuss” piegādātāju saraksti, kā arī nav ievērojusi likuma 247.panta otro daļu, nepamatojot izdarītos secinājumus par SIA „Latlik” darbiniekiem un struktūrvienības atrašanās vietu. (Lieta SKA-650/2016).


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, AT preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv