Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, 18 blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem un divus pieteikumus sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs lietas. Divās lietās saņemtas apsūdzēto un aizstāvju kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā izskatīs apsūdzētā sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu atteikties pieņemt kasācijas sūdzību.

AT Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Valsts ieņēmumu dienests, Ogres novada dome un Rīgas dome.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1)      Administratīvo lietu departaments 2.februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lieta ir par būves nojaukšanu, kuru pieteicējs uzskata par uzbūvētu nelegāli. Tiesību jautājums ir par to, vai ir pārvērtējams būvniecības tiesiskums, ja tā notikusi pirms valsts objekta (tostarp ēku kompleksa) privatizācijas. Proti, vai personai, kura būves ieguvusi no valsts privatizācijas ceļā, ir jāatbild par iepriekš veiktu iespējami prettiesisku būvniecību. Vienlaikus lietā būtiskais faktiskais apstāklis, vai apelācijas instancē pienācīgi pārbaudīts un novērtēts, - vai būvniecība tiešām notikusi līdz privatizācijai. (Lieta SKA-141/2016).

 

2)      Administratīvo lietu departaments 2.februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā jautājums ir par to, vai deviņdesmitajos gados veiktas nelegālas būvniecības (būvniecību veica privātpersona) legalizācijai no kaimiņu tiesību ievērošanas viedokļa ir pietiekams pašvaldības lēmums par atļauju legalizēt būvi un saskaņot izpildprojektu. Laikā, kad tika pieņemti minētie lēmumi, Būvniecības likums jau paredzēja būvatļaujas nepieciešamību, bet nebija skaidra viedokļa par to, vai arī legalizācijas gadījumā vienīgi būvatļauja var to akceptēt. Pieteicēja uzskata, ka legalizācija nav tikusi pabeigta, jo būvatļauja netika izsniegta, bet pret būvatļaujas izsniegšanu viņa iebilst un lūdz nojaukt uzbūvēto, jo būve aizskar viņas tiesības uz tiesiskās intereses, tostarp bojā viņas īpašumu.  (Lieta SKA-8/2016).


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv