Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA “Veloserviss” pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par pieteicējai uzlikto pienākumu maksāt muitas nodokli un nokavējuma naudu un pievienotās vērtības nodokli un nokavējuma naudu. Augstākā tiesa lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 27.marta spriedumu. Augstākā tiesa pērn janvārī apturēja tiesvedību šajā lietā, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Uzdodot jautājumus, Augstākā tiesa vēlējās noskaidrot, kā vispārīgi konkretizējams Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220.panta otrās daļas „b” apakšpunktā minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā, ja Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums satur iegūtas ziņas, kas liecina gan par eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām eksportētājas valsts muitas iestādēm, gan ziņas, kas liecina, ka eksportētājas valsts muitas iestāde ir kļūdījusies, izsniedzot A sertifikātu. Tāpat bija noskaidrojams, kāda tiesiska nozīme būtu piešķirama OLAF un Eiropas Komisijas attiecīgajā lēmumā izdarītajam faktu un tiesību vērtējumam nacionālā tiesvedības procesā, kurā faktiskā situācija ir tikai daļēji salīdzināma.

Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas 2017.gada 16.marta spriedumā sniegtajai argumentācijai, Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta „b” apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka importētājs, lai iebilstu pret ievedmuitas nodokļa vēlāku iegrāmatošanu, var atsaukties uz tiesisko paļāvību atbilstoši šai tiesību normai, norādot uz savu labticību, tikai tad, ja ir izpildīti trīs kumulatīvi (visi) nosacījumi: vai nodokļa neiekasēšana notikusi pašu kompetento iestāžu kļūdas dēļ; vai kompetento iestāžu pieļautā kļūda būtu tādas dabas, ko labticīga persona, kas ir atbildīga par samaksu, nevar saprātīgi atklāt; vai persona, kas ir atbildīga par samaksu, būtu izpildījusi visus spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā paredzētos noteikumus par muitas deklarāciju.

Apspriežot pirmo kritēriju salīdzinājumā ar izskatāmo lietu un Eiropas Savienības Tiesas sniegtajiem argumentiem, lietā nozīme ir tam, vai Kambodžas muitas iestādes rīkojušās „aktīvi”, lai izsniegtu nepareizu izcelsmes sertifikātu. Ja tas tā nav, tad pārbaudāms, vai sertifikāts izsniegts eksportētāja sniegtas nepatiesas deklarācijas dēļ, kuras nepatiesumu Kambodžas muitas iestādes nav atklājušas un nevarēja atklāt. Ja tas tiek pierādīts, tad pieteicēja ir atbildīga par nodokļu sekām.

Ja īstenojas pirmais kritērijs, tad, apspriežot otro kritēriju, pārbaudāms, vai pieteicēja varēja atklāt vai tai bija jāatklāj Kambodžas muitas iestāžu pieļautās acīmredzamās kļūdas.Attiecībā uz pierādīšanas nastas sadali secināms, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jāsniedz pierādījumi par to, ka Kambodžas muitas iestādes ir izsniegušas nepareizu „A formas” izcelsmes sertifikātu eksportētāja sniegtā nepatiesā faktu izklāsta dēļ. Ja eksportētāja nolaidības dēļ Valsts ieņēmumu dienestam nav iespējams sniegt minēto pierādījumu, attiecīgajā gadījumā pieteicējai ir jāpierāda, ka minētais sertifikāts tika sagatavots, pamatojoties uz eksportētāja veiktu patiesu faktu izklāstu.

Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka nedz pirmās instances tiesa, nedz apelācijas instances tiesa šādus faktus nav pārbaudījusi, tāpēc lieta nododama jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

 

Lietā ir tālāk minētie apstākļi:

Pieteicēja SIA „Veloserviss” importēja Eiropas Savienībā izlaišanai brīvam apgrozījumam velosipēdus no Kambodžas uzņēmuma Atlantic Cycle Co.Ltd. Pamatojoties uz Kambodžas eksportētājam izsniegto preces izcelsmes A sertifikātu, pieteicēja nemaksāja muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica muitas auditu par laiku, kurā bija ievesti arī strīdus velosipēdi, un neatbilstības saistībā ar tiem nekonstatēja. Pieteicēja audita rezultātā pieņemto lēmumu izpildīja.

Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF) 2009.gada jūnijā veiktajā izmeklēšanā atklāja, ka Kambodžas uzņēmumam 2007.gada 16.februārī izsniegtais preču izcelsmes A sertifikāts ir nepatiess. Šo informāciju Valsts ieņēmumu dienests saņēma 2010.gada 15.februārī.

Ievērojot atklātos apstākļus, VID veica pieteicējas noformētā vienotā administratīvā dokumenta atkārtotu auditu. Vadoties no OLAF ziņojumā sniegtās informācijas, dienests atzina, ka gatavai precei ir piemērojama ievedmuitas tarifa līgtā likme – 14% apmērā no preču muitas vērtības. VID uzlika pieteicējai pienākumu maksāt muitas nodokli un nokavējuma naudu, pievienotās vērtības nodokli un nokavējuma naudu.

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv