Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 18.jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par Rīgas domes lēmumu veikt pieteicēja īpašuma adreses maiņu. Augstākā tiesa spriedumā norādīja, ka apelācijas instances tiesa nav nodrošinājusi pilnvērtīgu pārsūdzētā lēmuma tiesiskuma kontroli, jo vispār nav izvērtējusi un pārbaudījusi būtisku pieteicēja iebildumu – strīdus adreses iespējamu neatbilstību demokrātiskai valsts iekārtai.

Augstākā tiesa spriedumā uzsvēra, ka no Latvijas tiesiskās sistēmas pamatnormas (Latvija ir demokrātiska, tiesiska valsts) izriet vairāki fundamentāli tiesību principi, kas veido Latvijas konstitucionālo tiesību kodolu, tostarp demokrātiskas valsts princips. Demokrātiskas valsts princips citstarp prasa, lai valsts ar savu rīcību stiprina demokrātiskās vērtības, tostarp neveic darbības, kas sabiedrībai liek apšaubīt, vai mūsu valsts atzīst un godina šādas vērtības. Tāpēc nav pieļaujams, ka valsts veido tādus vietvārdus (vietu nosaukumus), kas simbolizē, primāri saistās vai godina kaut ko tādu, kas nav saderīgs ar demokrātisku valsts iekārtu, neatkarību un demokrātiskajām vērtībām. Augstākā tiesa norādīja, ka līdz ar to tas, vai piešķirtā adrese atbilst demokrātiskai valsts iekārtai, ir lēmuma par adreses piešķiršanu (maiņu) tiesiskuma jautājums. Līdz ar to, ja konkrētai personai ir tiesības prasīt lēmuma par adreses maiņu tiesiskuma kontroli, tiesai ir jāpārbauda arī šīs personas iebildumi par iespējamu adreses neatbilstību demokrātiskai valsts iekārtai.

Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsies tiesā, jo uzskata, ka viņa īpašumam piešķirtā adrese ietver tādu ielas nosaukumu, kas godina personu, kuras darbība bijusi vērsta pret Latvijas demokrātisko iekārtu, jo starpkaru laikā attiecīgā persona spiegoja par labu komunistiskajam režīmam. Tāpēc, pieteicēja ieskatā, ar pārsūdzēto lēmumu viņa īpašumam piešķirtā adrese neatbilst demokrātiskai valsts iekārtai. Apgabaltiesa attiecīgo pieteicēja iebildumu atteicās vērtēt, uzsverot, ka no tiesību normām neizriet personas subjektīvās tiesības uz piemērotāko, labskanīgāko vai patīkamāko ielas nosaukumu. Augstākā tiesa savukārt norādīja, ka apsvērumi, ka adrese neatbilst demokrātiskai valsts iekārtai, liecina, ka pieteicējs lūdz pārbaudīt lēmuma par adreses piešķiršanu atbilstību tiesību normām, nevis vienkārši iebilst pret to, ka piešķirtā adrese, viņa ieskatā, nav gana labskanīga, subjektīvi patīkama vai piemērota.

Tā kā konkrētajā lietā apgabaltiesa pieteicēja attiecīgos iebildumus nebija izvērtējusi pēc būtības, Augstākā tiesa atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir atceļams. Augstākā tiesa norādīja, ka, izskatot lietu no jauna, Administratīvajai apgabaltiesai jānoskaidro, kādu apsvērumu dēļ konkrētajai ielai piešķirts tāds nosaukums, un jāizvērtē, vai ir pamats uzskatīt, ka adrese, kas ietver norādi uz šo ielu, ir pretrunā demokrātiskai valsts iekārtai.

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv