Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 20.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pienākuma uzlikšanu pašvaldībai izveidot centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Augstākajai tiesai, izskatot līdzpieteicēju kasācijas sūdzību pieteikumā pret Ķekavas novada domi saistībā ar detālplānojuma izstrādi un pašvaldības prasību par centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu izveidošanu, bija izšķirams, vai ir tiesiska pašvaldības prasība detālplānojumā paredzēt pieslēguma izbūvi līdz pašvaldības centralizētajai ūdensvada un kanalizācijas sistēmai, kura atrodas apmēram 1 km attālumā no detālplānojuma aptvertās teritorijas. Pieteicēji kasācijas sūdzībā norādīja, ka šāda prasība no pašvaldības puses ir nesamērīga, turklāt pieteicējiem uzlikts pienākums izbūvēt nevis pieslēgumu, bet pašu centralizēto kanalizācijas tīklu, ko likums neparedz.

Augstākā tiesa spriedumā atzīst – vērtējot pašvaldības tiesības zemesgabala sadalīšanai un apbūvei izvirzīt privātpersonām nosacījumu par centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas daļas izbūvi, jāņem vērā, ka pašvaldībai ir pienākums īstenot likumā „Par pašvaldībām” noteiktās autonomās funkcijas savā teritorijā atbilstoši tiem izmantošanas veidiem, kurus pašvaldība attiecīgajā teritorijas daļā noteikusi teritorijas plānojumā, arī izveidot centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka pašvaldības pastāvēšanas jēga ir vienoti, pašvaldības līmenī, veikt tos uzdevumus, kurus iedzīvotāji nevar īstenot kopīgi. Tas attiecas gan uz vietējām izglītības iestādēm, gan koplietošanas ceļu būvniecību un uzturēšanu, veselības aprūpes pieejamības risinājumiem, koplietošanas teritorijas labiekārtošanu, atkritumu apsaimniekošanu utt. Var atšķirties veidi, kā tas tiek organizēts, proti, pašvaldība var to darīt pati saviem spēkiem, uzdot to pašvaldības komersantiem vai nolīgt privātpersonu dibinātus komersantus. No likuma katrā ziņā neizriet, ka pašvaldības pienākums šo funkciju ietvaros būtu tikai izdot normatīvos aktus un visu pārējo atstāt pašvaldības iedzīvotāju ziņā.

Ņemot vērā, ka konkrētajā lietā izveidotajam tīkla posmam būtu jāšķērso citām privātpersonām piederoši īpašumi un autoceļš, Augstākā tiesa norāda, ka tas uzskatāmi parāda iemeslu, kādēļ pašvaldību eksistence ir svarīga un kāpēc tai šādas funkcijas likumā ir noteiktas. Privātpersonu finanšu resursi un pieejamie tiesiskie instrumenti, darbojoties individuāli, var ne tikai būt nepietiekami kopīgu mērķu sasniegšanai, bet arī apdraudēt citus mērķus, kuru labad ir nepieciešama un nereti stingri regulēta rīcība kādā jomā, piemēram, vides aizsardzība, personu drošība. Tostarp tikai pašvaldība var izdot administratīvos aktus, ar kuriem konkrētām personām nosaka ierobežojumus kopīgu interešu labad, tikai pašvaldība var atsavināt zemi koplietošanas ceļu un citu publisko būvju būvniecībai, tikai pašvaldība (vai tās uzdevumā citas personas) var koordinēt un faktiski īstenot publiskās infrastruktūras būvniecību uz publiskā lietošanā esošas zemes.

Vienlaikus Augstākā tiesa norāda, ka pamatots ir atbildētājas iebildums, ka tā nevar īstenot centralizētās sistēmas būvniecību uzreiz visās teritorijās, kurās iedzīvotāji vēlas apbūvēt nekustamos īpašumus. Ievērojot, ka centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas veidošana ir pašvaldības pašas funkcija, norma ir saistāma vispirms ar pašvaldības ekonomiskajām iespējām. Pašvaldībai savas ekonomiskās iespējas ir jāsamēro ar privātpersonu attīstības interesēm. Instruments, ko pašvaldība var izmantot, lai to izdarītu, ir teritorijas attīstības plānošana. Ievērojot, ka pašvaldības teritorijā noteiktos gadījumos ir ar likumu noteikts pienākums ierīkot centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, pašvaldībai ar šo pienākumu ir jārēķinās, nosakot teritorijas plānojumā noteiktus teritorijas izmantošanas veidus. Ja pašvaldība ir noteikusi kādā teritorijā tādu izmantošanas veidu, kas paredz apbūvi, tad privātpersonas var pieņemt, ka pašvaldība ir apsvērusi, kādā veidā tā šajā teritorijā īstenos ar attiecīgo apbūves veidu saistītās pašvaldības funkcijas.

Augstākā tiesa līdzpieteicēju kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu mutvārdu procesā izskatīja 16.maijā. (Lieta SKA-170; A420349813).

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv