Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.  Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Rīgas bāriņtiesa un Rīgas dome.

Informācija par atsevišķu lietu:

Administratīvo lietu departaments 9.novembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atteica reģistrēt pieteicēju par Latvijas pilsoni, pamatojoties uz Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktu, jo viņa pēc 1990.gada 4.maija ir ieguvusi Krievijas pilsonību. Atteikumā arī norādīts, ka nav tiesiska pamata reģistrēt pieteicēju par Latvijas pilsoni, pamatojoties uz šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktu, jo pieteicējas dzimšanas brīdī viņas vecāki nevarēja īstenot Latvijas pilsoņu tiesības okupācijas dēļ. Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi pieteicējas apelācijas sūdzību, pieteikumu noraidīja, atzīstot, ka Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 2.punkts attiecas vienīgi uz personām, kuras dzimušas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Savukārt pieteicēja kasācijas sūdzībā tam nepiekrīt un uzskata, ka šī norma attiecas arī uz tām personām, kuras ir dzimušas Latvijas okupācijas periodā. Pieteicējas ieskatā, apgabaltiesa, piemērojot Pilsonības likuma normas, ir ignorējusi likuma mērķi – garantēt Latvijas pilsonības pastāvēšanu un turpinātību. Pieteicēja argumentē, ka tiesas piedāvātā tiesību normu interpretācija, kura padara Latvijas pilsonības turpinātību atkarīgu nevis no personas vecāku pilsonības fakta, bet no personas vecāku rīcības pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, ir pretrunā minētā likuma mērķim. (Lieta SKA-595/2018).