Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību un rakstveida procesā – trīs kasācijas sūdzības par apelācijas vai pirmās instances tiesas spriedumiem un piecas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts robežsardze, Jūrmalas pilsētas dome un Rīgas bāriņtiesa.  

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1. Administratīvo lietu departaments 16.aprīlī rakstveida procesā izskatīs Valsts robežsardzes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Valsts robežsardze par Valsts robežsardzes likuma un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma normu pārkāpumiem sauca Valsts robežsardzes robežkontroles punkta ierēdni pie disciplināratbildības, kā sodu piemērojot piezīmi, jo ierēdnis, izvērtējot cita ierēdņa dienesta rīcību, nekonstatēja acīmredzamas disciplinārpārkāpuma pazīmes un tāpēc sagatavoja normatīvajiem aktiem neatbilstošu atzinumu.

Pieteicējs vērsās tiesā par Valsts robežsardzes lēmuma atcelšanu.

Administratīvā rajona tiesa pieteikumu apmierināja, secinot, ka Valsts robežsardze nepamatoti ir atzinusi, ka disciplinārlietas izmeklēšanas atzinumā pieteicēja izdarītais secinājums par to, ka cita ierēdņa rīcībā nav konstatējams disciplinārpārkāpums, nenozīmē to, ka pieteicējs ir ignorējis tiesību normās noteiktās prasības, kas būtu vērtējams kā dienesta pienākumu pavirša pildīšana. Pieteicējs pirms atzinuma sastādīšanas veica visas nepieciešamās disciplinārlietas izmeklēšanas darbības atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma 18.pantam. Tāpēc pieteicēja rīcībā disciplinārpārkāpums nav konstatējams. Pretējā gadījumā jebkuru disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju, kurš disciplinārlietas izmeklēšanas rezultātā nekonstatētu ierēdņa disciplinārpārkāpumu, būtu jāsauc pie disciplināratbildības, kas ir pretrunā disciplinārlietas izmeklēšanas mērķim – noskaidrot visus tiesiska un lietderīga lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktiskos un tiesiskos apstākļus.

Valsts robežsardze par Administratīvās rajona tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, kurā norādīts, ka disciplinārlietas izmeklēšana ir jāveic saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma prasībām. Pieteicējs šīs prasības nav izpildījis, jo sastādījis nekvalitatīvu, tostarp tiesiskajam regulējumam neatbilstošu atzinumu.

Līdz ar to, izskatot Valsts robežsardzes kasācijas sūdzību, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam spriedumā jāsniedz atbilde uz to, vai atzinuma sagatavošanas kvalitāte disciplinārlietas izmeklēšanas ietvaros var būt pamats disciplinārlietas izmeklēšanas veicēja saukšanai pie disciplināratbildības. (Lieta SKA-152/2018).

 

2. Administratīvo lietu departaments 16.aprīlī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Rīgas bāriņtiesas pārstāvis ar vienpersonisku lēmumu pārtrauca pieteicējai bērna aizgādības tiesības, jo secināja, ka pret bērnu ir pieļauta emocionāla vardarbība, bērna atrašanās ģimenē var negatīvi ietekmēt bērna emocionālo stāvokli, tāpēc bērnam nekavējoties ir jāsniedz palīdzība; ar bāriņtiesas pārstāvja minēto lēmumu bērns arī ievietots krīzes centrā.

Pieteicēja vērsās tiesā par Rīgas bāriņtiesas pārstāvja vienpersoniskā lēmuma atzīšanu par prettiesisku.

Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Administratīvā apgabaltiesa spriedumā secināja, ka bāriņtiesas rīcībā bija pietiekami pierādījumi vienpersoniskā lēmuma pieņemšanai, tāpēc bāriņtiesa ir ievērojusi Bāriņtiesu likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā minētos priekšnoteikumus vienpersoniskā lēmuma pieņemšanai. Tāpat bāriņtiesa ir ievērojusi Bāriņtiesu likuma 23.panta 2.1 daļu, tā kā pirms bērna ievietošanas krīzes centrā tika noskaidrots, vai bija pieejami citi saudzējošāki līdzekļi bērna nešķiršanai no ģimenes. Tāpat bāriņtiesa, noraidot pieteicējas argumentu, secināja, ka konkrētajā gadījumā nebija jāpiemēro Bāriņtiesu likuma 22.pants, jo bija nekavējoties jānovērš bērna atrašanās veselībai bīstamos apstākļos.

Pieteicēja par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, kurā norādīts, ka apgabaltiesa ir nepareizi piemērojusi Bāriņtiesu likuma 23.pantu.

Līdz ar to, izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam spriedumā jāsniedz atbilde uz to, vai apgabaltiesa, izvērtējot bāriņtiesas pārstāvja vienpersoniskā lēmuma tiesiskumu, ir pareizi piemērojusi Bāriņtiesu likuma 23.pantu. (Lieta SKA-681/2018).

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv