Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 9.decembrī lietā par nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas atmaksu, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tā apmierinātajā daļā.

Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējai ir tiesības prasīt, lai pašvaldība pārskata nekustamā īpašuma nodokļu samaksas pienākumu par periodu, pirms Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tika veikti ieraksti par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu.

Senāts spriedumā norādīja – lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstīto ziņu aktualitāti, likumdevējs primāri ir noteicis pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekam sekot tā īpašumā esošā nekustamā īpašuma atļautās izmantošanas izmaiņām un teritorijas plānojuma grozījumu gadījumā ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Savukārt pašvaldībai, konstatējot, ka tās teritorijā esošajām zemes vienībām ir neatbilstoši noteikts lietošanas mērķis, ir tiesības rosināt lietošanas mērķa izmaiņas. Tomēr tas nemazina paša zemes īpašnieka atbildību ierosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu.

Konkrētajā gadījumā ar 2000.gada 1.marta lēmumu pieteicējai piederošajai zemes vienībai tika noteikts zemes lietošanas mērķis. Šis lēmums ir administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību, kurš nodibina tādu tiesisko attiecību, kura ir spēkā tik ilgi, kamēr ir spēkā administratīvais akts, ar kuru šī attiecība ir nodibināta. Konkrētajā gadījumā 2000.gada 1.marta lēmums tika aizstāts ar 2015.gada 15.jūnija lēmumu, ar kuru pieteicējai piederošajai zemes vienībai mainīts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais nekustamā īpašuma lietošana mērķis. Apstāklis, ka lietošanas mērķa maiņa ir notikusi vairākus gadus pēc tam, kad ir mainīts ar teritorijas plānošanas dokumentiem noteiktais zemes vienības funkcionālais zonējums (atļautā izmantošana), ir pašas pieteicējas bezdarbības sekas. Citāds secinājums varētu būtu tad, ja kadastrālā vērtība nebūtu tikusi noteikta savlaicīgi vai pareizi prettiesiskas iestādes rīcības rezultātā.

Senāts atzina, ka apgabaltiesas secinājumi, ka pieteicējai ir tiesības prasīt nodokļa pārrēķinu ar brīdi, kad izdoti grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos, kas mainīja zemes vienības plānoto (atļauto) izmantošanu, nav pareizi, jo tie izdarīti, neievērojot likumdevēja noteikto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu aktualizācijas kārtību, kā arī šo datu kā pierādījuma nozīmi nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā.

Savukārt atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta sesto daļai, ja taksācijas gada laikā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas kadastra datu izmaiņas, aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar nākamo taksācijas gadu. Līdz ar to tiesību norma ierobežo nodokļu samaksas pienākuma pārskatīšanu, proti, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veiktās izmaiņas tiek attiecinātas vienīgi uz nākamo nodokļa taksācijas periodu.

Lieta SKA-120/2019; A420297315

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv