Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 18.jūnijā, lietā par maternitātes pabalsta aprēķinu, ja persona visu apdrošināšanas periodu nav strādājusi Latvijā, bet daļu perioda ir strādājusi Eiropas Savienības institūcijās, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Vadoties no Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Augstākās tiesas sniegto prejudiciālo jautājumu, Augstākā tiesa spriedumā atzīst, ka apgabaltiesa nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 45.pantu, nonākot pie nepareiza lietas iznākuma. Apelācijas instances tiesai no jauna jāskata pieteikums, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā izteiktās atziņas.

Konkrētajā lietā pieteicēja ir izmantojusi pārvietošanās brīvību un strādājusi Eiropas Savienības institūcijā. Taču, tā kā pieteicējai drīz pēc atgriešanās Latvijā iestājās maternitātes apdrošināšanas gadījums, minētās nodarbinātības ārpus Latvijas 11 mēneši iekļaujas tajā periodā, kas atbilstoši Latvijas tiesību normām ir ņemams vērā, nosakot pieteicējai izmaksājamā maternitātes pabalsta apmēru. Atzīstot, ka šajos 11 mēnešos pieteicēja nav bijusi darba ņēmēja un sociālo iemaksu veicēja Latvijā, un līdz ar to pieņemot par viņas iemaksu algu valstī noteikto vidējo iemaksu algu, kas konkrētajā gadījumā ir bijusi ievērojami mazāka nekā pieteicējas iemaksu alga pēc atgriešanās Latvijā (aprēķina perioda divpadsmitajā mēnesī), pieteicējai aprēķinātā pabalsta apmērs arī ir ievērojami mazāks, nekā tas būtu, ja viņa visus 12 mēnešus būtu strādājusi Latvijā. Konkrētajā gadījumā brīvas pārvietošanās tiesību izmantošana pieteicējai ir radījusi nelabvēlīgus apstākļus attiecībā uz maternitātes pabalsta apmēru.

Eiropas Savienības Tiesa savā nolēmumā norādījusi, ka tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā saistībā ar vecāku pabalsta summas aprēķināšanu netiek ņemti vērā nodarbinātības laikposmi, kuru laikā attiecīgā persona bijusi apdrošināta saskaņā ar Savienības kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu, var radīt šķērsli un tātad atturēt no profesionālās darbības veikšanas ārpus attiecīgās dalībvalsts vai nu citā dalībvalstī, vai Savienības iestādē, vai citā starptautiskā organizācijā, ciktāl, pieņemot šādu darba piedāvājumu, darba ņēmēja, kas iepriekš vai vēlāk ir bijusi apdrošināta attiecīgās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmā, atbilstoši šai sistēmai saņem ievērojami zemāka apmēra pabalstu salīdzinājumā ar to, uz kuru tai būtu bijušas tiesības, ja viņa nebūtu izmantojusi savas tiesības uz brīvu pārvietošanos. Līdz ar to šāds valsts tiesiskais regulējums ir šķērslis darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai, kas principā ir aizliegts ar LESD 45.pantu.

Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu. 

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv