Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 27.novembrī atcēla Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 28.novembra lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Ventspils pilsētas domei sniegt pieteicējam informāciju un par informācijas ievietošanas ierobežojumu tiesiskumu Ventspils pilsētas pašvaldības oficiālajā portālā ventspils.lv. Jautājums par pieteikuma virzību nodots jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Līdz ar šodienas lēmumu Augstākā tiesa atkāpjas no 2013.gada 12.aprīļa lēmumā lietā Nr. SKA-508/2013 un 2016.gada 27.maija lēmumā lietā Nr. SKA-1075/2016 izteiktā viedokļa, ka lietas par pašvaldības domes deputāta informācijas pieprasījumiem nav skatāmas administratīvā procesa kārtībā, un atzīst, ka atbilstoši demokrātiskas tiesiskas valsts principam un Administratīvā procesa likuma 2.pantam šāds strīds ir pakļauts administratīvās tiesas kontrolei.

Lēmumu Augstākā tiesa pamato ar Satversmes tiesas 2018.gada 29.jūnija spriedumu lietā Nr. 2017-32-05, kurā atzīts, ka atbilstoši demokrātiskas tiesiskas valsts principam un Administratīvā procesa likuma 2.pantam strīds par pašvaldības deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu vai to satura un apjoma noskaidrošanu ir pakļauts administratīvās tiesas kontrolei.

Satversmes tiesa spriedumā norādīja, ka gadījumā, kad pašvaldība savā darbībā pārkāpj deputāta subjektīvās publiskās tiesības, tiesiskas valsts princips un Satversmes 101.pants pieprasa aizskarto deputāta tiesību aizsardzības mehānismu. Parasti vienas publiskās personas organizatoriski strīdi ir risināmi hierarhiskā kārtībā augstākā iestādē. Taču atbilstoši kontinentālās Eiropas tiesību loka tiesību sistēmai, kurā iekļaujas arī Latvija, publisko tiesību subjekti var vērsties tiesā kā pieteicēji izņēmuma gadījumos, kad tiek aizskartas to tiesības vai tiesiskās intereses. Pašvaldības dome tiek tieši leģitimēta vēlēšanās, bet pašvaldības deputātiem ir brīvais pārstāvības mandāts, tādēļ pašvaldības domes un deputātu savstarpējie strīdi nav risināmi hierarhiski augstākā iestādē. No deputāta brīvā pārstāvības mandāta principa izriet tas, ka deputāts neatrodas dienesta attiecībās ar pašvaldību un nav īpaši pakļauts pašvaldībai. Deputāts, pildot amata pienākumus, savas tiesības neīsteno arī kā privātpersona, jo deputāta statuss un tam piederīgais tiesību un pienākumu kopums ir publiski tiesisks, tādēļ pašvaldības domes un tās institūciju pieņemtie individuālie lēmumi, kas skar deputāta subjektīvo publisko tiesību īstenošanu, nav nedz administratīvie akti, nedz faktiskā rīcība. Tomēr pašvaldības deputāta strīds ar pašvaldības domi ir publiski tiesisks strīds par konkrēta deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu un izriet no pašvaldības domes rīcības izpildu varas sfērā. Lai arī pašvaldības deputāts pilda publiski tiesisku amatu, deputāta subjektīvo tiesību aizsardzības labad viņa tiesiskais statuss administratīvajā procesā tiesā ir pielīdzināms privātpersonas statusam.

Augstākā tiesa lēmumā arī norāda, ka Administratīvajai rajona tiesai, atkārtoti lemjot par pieteikuma virzību, ir jālemj arī par prasījumu izvērtēt informācijas ievietošanas ierobežojumu tiesiskumu Ventspils pilsētas pašvaldības oficiālajā portālā ventspils.lv. Augstākā tiesa norāda, ka gadījumos, kad persona apgalvo, ka ir aizskartas viņas kā pašvaldības domes deputāta tiesības, vispirms ir jāpārbauda, vai tiesību normas tiešām paredz pašvaldības domes deputātam konkrētas subjektīvas tiesības.

Augstākā tiesa secināja, ka normatīvie akti negarantē pašvaldības deputātam tiesības pieprasīt viņa viedokļa publicēšanu pašvaldības portālā. Tomēr izskatāmajā gadījumā pieteicējs nevis vienkārši uzskata, ka viņam no tiesību normām izriet tiesības prasīt publicēt viņa viedokli pašvaldības portālā situācijā, kad pašvaldības portālā netiek publicēts neviena deputāta viedoklis (izņemot gadījumus, kad tas ir ietverts dokumentos, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāpublicē), bet gan vēlas, lai viņam tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas viedokļa publicēšanā, salīdzinot ar citiem pašvaldības domes deputātiem.

Augstākā tiesa lēmumā norāda – ja pašvaldības oficiālajā portālā tiek publicēta ne tikai neitrāla informācija par pašvaldības darbību, bet arī pašvaldības domes deputātu, tostarp domes priekšsēdētāja, viedokļi par kādiem jautājumiem, tad šo portālu nedrīkst izmantot, lai vienpusīgi izceltu atsevišķas intereses, kādu grupu vai kādu politisku spēku. Šādā situācijā portālam pienācīgi ir jāatspoguļo viedokļu daudzveidība, tostarp arī politiskās opozīcijas viedoklis. Tas izriet no demokrātijas virsprincipa un ar to saistītā pašvaldības principa. Demokrātiskā un tiesiskā valstī visiem pašvaldības domes deputātiem ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības viņu mandāta īstenošanā, proti, ir jānodrošina vienlīdzība visos deputāta darbības aspektos – gan attiecībā uz deputātu procesuālajām tiesībām, gan attiecībā uz materiālo nodrošinājumu, vienlaikus ņemot vērā arī proporcionālas pārstāvniecības principu. Vienlīdzīgas tiesības deputāta mandāta īstenošanā ietver arī vienlīdzīgas tiesības informēt sabiedrību par savu darbību un viedokļiem un vienlīdzīgu pieeju publiski finansētiem komunikācijas līdzekļiem

Augstākā tiesa lietu izskatīja Administratīvo lietu departamenta kopsēdē sakarā ar Ventspils pilsētas domes deputāta Ģirta Valda Kristovska blakus sūdzību par rajona tiesas lēmumu. (Lieta SKA-888/2018).

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv