Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 4.septembrī mutvārdu procesā izskatīja pieteicējas kasācijas sūdzību lietā par nepilsoņa statusa piešķiršanu. Tiesa uzklausīja procesa dalībniekus un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 346.panta pirmajai daļai noteica, ka nolēmums lietā būs pieejams 30.septembrī.

Lietā risināmais strīdus jautājums ir par personas tiesībām tikt atzītai par Latvijas nepilsoni. Pieteicēja, kura nelegāli uzturas Amerikas Savienotajās Valstīs (turpmāk – ASV), pieteikumā tiesai norādījusi, ka viņa vēlas atgriezties Latvijā – valstī, kurā viņa ir dzimusi un pirms aizbraukšanas uz ASV 1994.gadā dzīvojusi 41 gadu, saglabājot Latvijā reģistrētu dzīvesvietu. Pieteicēja tiesai apliecinājusi, ka uz 1992.gada 1.jūliju ir pastāvīgi dzīvojusi Latvijā, viņa nav un nav bijusi nevienas valsts pilsone, ir dzimusi Rīgā un ir bijušās PSRS pilsone ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu. Latvijā dzīvo viņas ģimene – māte un meita. Tāpat viņa skaidro, ka nelegālā uzturēšanās ASV negarantē pieteicējai uzturēšanās atļaujas saņemšanu ASV. Pieteicējas ieskatā, viņa šobrīd atrodas terminētā prombūtnē likuma „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (turpmāk – Nepilsoņu likums) 1.panta pirmās daļas izpratnē.

Pieteicēja uzskata, ka Nepilsoņu likuma subjektam ir noteiktas tiesības izvēlēties dzīvesvietu Latvijā, brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties. Pieteicēja norāda, ka tiesības atstāt valsts teritoriju nevar tikt ierobežotas, prasot iemeslu, kāpēc persona vēlas atstāt valsti. Tāpat šīs tiesības nevar tikt ierobežotas, nosakot, cik ilgu laiku indivīds drīkst atrasties ārpus valsts. Tās sevī ietver arī indivīda tiesības brīvi izbraukt uz citu valsti pēc savas izvēles.

Pieteicēja norāda uz Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 12.panta 4.punktu, kas paredz, ka nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt tiesības iebraukt savā valstī. Pieteicēja arī skaidro, ka uz viņu nav attiecināms Bezvalstnieku likums, jo šā likuma 3.panta otrā daļa noteic, ka personu, kura ir Nepilsoņu likuma subjekts (par kādu viņa sevi arī uzskata) nevar atzīt par bezvalstnieku.

Administratīvā apgabaltiesa noraidīja pieteicējas pieteikumu par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmuma atcelšanu, ar kuru atteikts pieteicēju atzīt par Latvijas nepilsoni.

Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. (Lieta SKA-87/2019; A420200815).

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv