Senāta Administratīvo lietu departaments 19.martā negrozīja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atstājot spēkā Datu valsts inspekcijas uzlikto pienākumu pieteicējam dzēst internetā ievietotu video, kurā uzfilmēti policijas darbinieki policijas iecirknī. Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā minētos argumentus, Senāts uzskata, ka pieteicēja darbībā nav panākts taisnīgs līdzsvars starp tiesībām uz vārda brīvību un privātās dzīves neaizskaramību.

Senāts norāda, ka tiesību normas paredz saskaņot divas pamattiesības – no vienas puses, privātās dzīves neaizskaramību un, no otras puses, vārda brīvību. Pieteicējs nav paskaidrojis, kāpēc uzskatīja par būtisku informēt sabiedrību par policijas darbinieku rīcību. Pieteicējs, īstenojot savas tiesības uz vārda brīvību, nav izvairījies no iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzīvē, jo tādu pašu mērķi varēja sasniegt anonimizējot videoierakstu tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētus policijas darbiniekus.

Lai radītu vai veicinātu diskusiju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, publicēt informāciju žurnālistikas nolūkos var jebkura persona. Taču personai, kura nav uzskatāma par žurnālistu, publicējot informāciju, tieši tāpat ir jāievēro pienākums par precīzas un uzticamas informācijas sniegšanu, kā arī jārīkojas labā ticībā. Šādai personai jāspēj pamatot, kāpēc tā uzskata, ka konkrētas informācijas (piemēram, attēlu) publiskošana ir sabiedrības interesēs.

Ja policijas darbinieku dienesta telpās uzņemtus attēlus publisko persona, kura nav žurnālists, un nav konstatējama šo attēlu publiskošana sabiedrības interesēs (žurnālistikas nolūkos), šādā gadījumā policijas darbinieku tiesībām uz personas datu (attēlu) aizsardzību ir dodama priekšroka.

Iepriekš Senāts bija apturējis lietā tiesvedību, lai uzdotu prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai un noskaidrotu, vai tādas personas darbības, kādas ir apskatītas konkrētajā lietā – policijas iecirknī nofilmēti policijas darbinieki dienesta pienākumu veikšanas laikā, un nofilmētais videomateriāls ievietots internetā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīvas 95/46EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti piemērošanas jomā. Tāpat Augstākā tiesa vēlējās noskaidrot, vai Direktīva 45/46 ir interpretējama tādējādi, ka iepriekš minētās darbības var uzskatīt par personas datu apstrādi žunālistikas nolūkos Direktīvas 9.panta izpratnē.

Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:

Pieteicējs, atrodoties Valsts policijas iecirkņa telpās, nofilmēja savu paskaidrojumu pieņemšanu administratīvā pārkāpuma lietvedības procesā. Uzfilmētajā videomateriālā redzami un dzirdami policijas darbinieki. Pieteicējs videomateriālu ievietoja interneta vietnē www.youtube.com.

Datu valsts inspekcija ar 2013.gada 30.augusta lēmumu konstatēja, ka pieteicējs pārkāpis Fizisko personas datu aizsardzības likuma 8.panta pirmo daļu, jo nav sniedzis policijas darbiniekiem kā datu subjektiem šajā tiesību normā noteikto informāciju par paredzēto personas datu apstrādes mērķi. Pieteicējs arī Datu valsts inspekcijai nav sniedzis informāciju par videomateriāla ieguves un ievietošanas interneta vietnē mērķi, kas apliecinātu iecerētā mērķa atbilstību Fizisko personas datu aizsardzības likumam. Tāpēc Datu valsts inspekcija lūdza pieteicēju nodrošināt, lai www.youtube.com un citās interneta vietnēs videomateriāls tiktu dzēsts.

Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot Datu valsts inspekcijas lēmumu atzīt par prettiesisku un atlīdzināt nodarīto kaitējumu.

Administratīvā apgabaltiesa pieteicēja pieteikumu noraidīja. Pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību, pamatojot savu rīcību ar vārda brīvību, un norādot, ka ar videomateriālu netiek aizskarta policijas darbinieku privātā dzīve. (Lieta SKA-6/2019; A420502213).

Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-6/2019

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv