Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 27.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam uzlikts pienākums publiski atvainoties savai darbiniecei par nepamatotu saukšanu pie administratīvās atbildības. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Senāts spriedumā atzīst – ja izskatot lietu no jauna, apstiprinās apstākļi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs apzināti, nepatiesi saucis pie administratīvās atbildības savu darbinieci, tas uzskatāms par būtisku pieteicējas tiesību aizskārumu, un atvainošanās nav atbilstīgs atlīdzinājums.

Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi tiesību normas, tomēr nav ņēmusi vērā būtiskus apstākļus, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Apgabaltiesa, lai arī atzina, ka patvaļīga administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšana varētu liecināt arī par mobingu darba vietā, tomēr, lemjot par atlīdzinājumu, izslēdza šo aspektu no vērtējamo apstākļu loka.

Senāts norāda, ka valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Iestādes rīcība, kas ir patvaļīga un neatbilst šim mērķim, ir pretēja tiesiskas valsts pārvaldes būtībai un grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. Tādējādi lietā nav runa par iestādes pieļautām procesuālām nepilnībām, bet par tādu rīcību, kas apzināti ir pretēja tam, kādiem mērķiem valsts pārvaldei ir jākalpo.

Līdz ar to, ja tiesa no pierādījumiem lietā konstatē, ka iestāde administratīvā pārkāpuma lietu izmanto, lai mērķtiecīgi vērstos pret pieteicēju, tad šis aspekts nevar palikt bez izvērtējuma, jo var ietekmēt personai nosakāmā atlīdzinājuma veidu un apmēru.

Lietas faktiskie apstākļi:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – birojs) sauca savu darbinieci pie administratīvās atbildības par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā. Birojs uzskatīja, ka pieteicēja ar datu nesēju nodeva citam biroja darbiniekam dokumentu ar mērķi, lai šis darbinieks dokumentā minētos argumentus izmantotu, sagatavojot lēmumu par pieteicējai piemērotā disciplinārsoda atcelšanu. Birojs uzskatīja, ka ar šādām darbībām pieteicēja piedalās sev labvēlīga lēmuma sagatavošanā.

Vispārējās jurisdikcijas tiesas procesā, kas noslēdzās ar Rīgas apgabaltiesas  spriedumu, minētais biroja lēmums atcelts un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeigta, jo pieteicējas rīcībā netika konstatēts administratīvais pārkāpums. Proti, tiesa nav atzinusi par pierādītu pieteicējas pārkāpumu saistībā ar rīcību interešu konflikta situācijā, tas ir, par pieteicējas dalību sev labvēlīga lēmuma sagatavošanā.

Pieteicēja vērsās birojā, lūdzot atlīdzināt morālo un personisko kaitējumu par nepamatotu saukšanu pie administratīvās atbildības. Birojs pieteicējas lūgumu noraidīja.

Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu, lai viņai tiktu atlīdzināts morālais un personiskais kaitējums par nepamatotu saukšanu pie administratīvās atbildības un atceltā lēmuma pieņemšanā pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem.

Lieta Nr. SKA-395/2020; A420308316

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396, e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv