Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros aprīlī pievienoti divpadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Ārstniecības personas neprofesionāla rīcība vai neatbilstoši apstākļi ārstniecības laikā kā priekšnoteikums atlīdzinājuma izmaksāšanai no Ārstniecības riska fonda

Lai gan atlīdzinājuma izmaksa no Ārstniecības riska fonda nav saistāma ar ārsta vainu, tā ir izmaksājama tikai tad, ja ārstniecībā ir konstatējama ārstniecības personas neprofesionāla rīcība vai neatbilstoši apstākļi ārstniecības laikā.

Ārsta atbildība pacientam sniegt informāciju, kas nodrošina informētas piekrišanas saņemšanu

Ārstam, kas pieņem lēmumu par konkrētu ārstniecības metodi, kā kompetentai ārstniecības personai ir jābūt atbildīgam par to, lai pacientam tiktu sniegta informācija, kas nodrošina, informētas piekrišanas saņemšanu.

Pat ja pacients vēlas saņemt konkrētu ārstniecību un pats ierodas pie ārsta ar vēlmi veikt operāciju, tas neatbrīvo ārstu no pienākuma veikt indikāciju un pretindikāciju esības pārbaudi, ja nepieciešams – psiholoģisko faktoru apsvēršanu, un saņemt informētu pacienta piekrišanu.

Iespējamu un sagaidāmu operācijas seku pierēķināšana ārsta neprofesionālajai rīcībai

Ja tiesa nonāk pie secinājuma, ka konkrētajos apstākļos, ievērojot gan medicīniskās indikācijas un pretindikācijas, gan pacientes informētas piekrišanas esību šai ārstniecības metodei, operācija nebūtu veikta, tas varētu būt pamats ārsta neprofesionālai rīcībai pierēķināt arī tās operācijas sekas, kuras bija iespējamas un sagaidāmas arī pienācīgi veiktas operācijas gadījumā, tomēr nebūtu iestājušās, ja operācija vispār nebūtu veikta.

Personai nodarītā kaitējuma smaguma noteikšana

1. Metodoloģiski pareizas kaitējuma noteikšanas gadījumā būtu konstatējamas ne tikai papildus radītās kaitīgās sekas, bet arī neprofesionāli veiktās ārstniecības rezultātā radītais pozitīvais efekts uz personas veselību un labsajūtu.

2. Atbilstoši patvaļas aizlieguma principam un no tā izrietošajam pamatojuma principam vērtējums par apstākļiem, kuri ietekmē noteikto kaitējuma apmēru, nedrīkstētu aprobežoties tikai ar šo apstākļu uzskaitījumu. Vērtējumam par minētajiem apstākļiem būtu jābūt tik plašam, lai atlīdzības pieprasītājam būtu skaidra šā apstākļa nozīme konkrētajā lietā.

3. Kaitējuma smagums ir jānosaka tā, lai lēmuma adresātam būtu saprotams, tieši kādi apstākļi ir ņemti vērā kaitējuma smaguma noteikšanā, vai un cik būtiski tie ietekmējuši kaitējuma smaguma noteikšanu, to palielinot vai samazinot, bet nevar sagaidīt, ka šie kompleksie apsvērumi būs atspoguļoti precīzā matemātiskā aprēķinā.

Tēzes:
1. Likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” un Pievienotās vērtības nodokļa likumā lietotais jēdziens „lietu noma” aptver nekustamā īpašuma kā lietas nomu.

2. Fiziskajai personai, kura, iznomājot nekustamo īpašumu, saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, saskaņā ar pievienotās vērtības nodokli regulējošām tiesību normām jāseko līdzi sniegto nomas pakalpojumu vērtībai un, sasniedzot likumā noteikto darījumu vērtības slieksni, jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa reģistrā.

Tēzes:
1. Cūkgaļas marķējumā ir jānorāda tās izcelsmes valsti ģeogrāfiskā kontekstā, lietojot valsts īso nosaukumu. Latvijas gadījumā valsts īsais nosaukums ir „Latvija”.

2. Uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, par dzīvnieku izcelsmes pārtikas sūtījumiem obligāti jāsniedz informācija citstarp par partijas, sērijas vai sūtījuma identifikācijas numuru. Savukārt veidu, kādā informāciju darīt pieejamu, pārtikas piegādātājs var izvēlēties, ja vien uzņēmējam, kam pārtika piegādāta, tā ir skaidri un nepārprotami pieejama un iegūstama. Preču piegādes pavaddokumentā norādāmais obligātais informācijas minimumu neizslēdz iespēju piegādātājam papildus sniegt savas uzņēmējdarbības virziena nodrošināšanai nepieciešamo informāciju.

Tēze:
Enerģētikas likums pienākumu nodrošināt piekļuves iespējas elektrisko tīklu objektiem ir noteicis tās zemes (vai ēkas) īpašniekam, kurā attiecīgais objekts atrodas. Aizsargjoslu likuma normas nedod tiesības pieprasīt, lai citas personas nodrošinātu piekļuvi uz personas zemesgabala esošam transformatoram. Piekļuves elektrisko tīklu objektam nodrošināšanai jānotiek, zemes, uz kuras atrodas elektrisko tīklu objekts, īpašniekam plānojot vispirms savu īpašumu (atbilstoši izvietojot būves). Ja noteiktu apstākļu dēļ tas nav iespējams, tad piekļuves nodrošināšana caur citām personām piederošu īpašumu ir laikus jārisina ar servitūta noteikšanu. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks pats nav izpildījis pienākumu nodrošināt vajadzīgās piekļuves iespējas savā īpašumā esošam transformatoram, tam nav pamata sagaidīt, ka citas personas šādu piekļuvi nodrošinās viņa vietā, proti, ka tas tiks nodrošināts uz citu personu īpašuma rēķina.

Tēze:
Salīdzināmā situācijā attiecībā uz nodarbinātības attiecību izbeigšanu ilgstošas prombūtnes dēļ sakarā ar pārejošu darbnespēju civildienestā esošajiem ierēdņiem, no vienas puses, un darbiniekiem darba tiesiskajās attiecībās, no otras puses, ir atšķirīgs tiesiskais regulējums.

Atšķirīgajai attieksmei pret personām ar invaliditāti valsts civildienestā ir ne tikai objektīvs pamats, bet tā ir arī attaisnojama. Tā ir samērīga, ņemot vērā visas sabiedrības leģitīmo interesi uz efektīvu valsts pārvaldes funkciju veikšanu. Tas savukārt nozīmē, ka diskriminācija sakarā ar personu ar invaliditāti tiesībām netikt atlaistām, līdzīgi, kā tas paredzēts Darba likuma 109.panta otrajā daļā, nav konstatējama.

Tēze:
Šaubas par līguma pilnīgas un pienācīgas izpildes iespējamību var tikt kliedētas, piedāvājuma zemo cenu skaidrojot gan saistībā ar kādu no Publisko iepirkumu likuma 48.panta otrajā daļā norādītajiem apstākļiem, gan arī ar citiem apstākļiem.

Tiesa, vērtējot, vai zemās cenas dēļ piedāvājums vienlaikus būtu vērtējams arī kā nedrošs, pārbauda, vai pretendents, piešķirot atlaidi vienā no piedāvājuma pozīcijām, apdraudētu iepirkuma procesa ietvaros noslēdzamā līguma pilnīgu un pienācīgu izpildi. Pretendenta kopējā finansiālā situācija var būt apstāklis, kas var objektīvi kliedēt pasūtītāja šaubas par pretendenta spēju izpildīt līgumu ar piedāvājumā ietvertajiem nosacījumiem.

Tēze:
No Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta divpadsmitās daļas normas teksta izriet, ka nozīme ir tam, kas ir faktiskais siltumenerģijas patērētājs un kādam mērķim siltumenerģija tiek pirkta un izmantota, proti, ka siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām pērk un izmanto iedzīvotājs jeb fiziskā persona. Savukārt tam, vai iedzīvotājs līgumu ar siltumenerģijas ražotāju un faktisko piegādātāju noslēdzis pats savā vārdā, vai arī līgumu noslēdzis namu pārvaldnieks, veicot dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tādējādi nodrošinot iedzīvotāju interesi saņemt siltumapgādes pakalpojumu, šīs normas kontekstā nav nozīmes.

Tēzes:
1. Tiesai ir jāiegūst visi iespējamie pierādījumi, tostarp jānosaka ekspertīze, ja vien pastāv mazākā iespējamība, ka tās rezultāti var sniegt citu atbildi nekā citi lietā esošie pierādījumi. Ja pat pēc visu pierādījumu iegūšanas nav iespējams skaidri secināt, ka iespēja, ka cēloņsakarība pastāv, ir lielāka nekā iespēja, ka tā nepastāv (tā ir iespējama tikpat lielā mērā kā iespēja, ka cēloņsakarības nav), secinājums par cēloņsakarību izdarāms par labu cilvēkam.

2. Ja tiesa ir atzinusi, ka iestāde ir pienācīgi un vispusīgi izvērtējusi visus Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumos Nr. 1268 „Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” noteiktos kritērijus, tiesas vērtējumam par to, vai konkrētajā gadījumā noteiktais atlīdzinājuma apmērs ir līdzvērtīgs civillietās noteiktajam kaitējuma atlīdzības apmēram, nav nozīmes.

Kaitējuma atlīdzības izmaksa no Ārstniecības riska fonda (kas pēc būtības ir apdrošināšanas atlīdzības izmaksa) nevar tikt salīdzināta ar tādiem gadījumiem kā civillietā piedzīta kaitējuma atlīdzība no privātpersonas.

Tēze:
Privātautonomijas princips ir fundamentāls privāto tiesību princips, kas garantē privātpersonai brīvību dibināt tiesiskas attiecības. Tas savukārt nozīmē, ka privātpersonai ir pamats paļauties, ka šīs tiesības netiks ierobežotas bez tiesiska pamata. Ja tiesības tiek ierobežotas, personai ir jādod iespēja šīs tiesības aizsargāt, tādējādi nodrošinot iespēju pārbaudīt, vai šīs tiesības ir ierobežotas pamatoti.

Lēmuma, ar kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteikusi pienākumus kredītiestādei, mērķis ir panākt noteikta veida darījuma attiecību ierobežošanu. Tā kā darījuma attiecības tiek nodibinātas starp divām personām – banku un tās klientu –, tad šāds ierobežojums vienādi ietekmē gan banku, gan arī tās klientus. Šādos apstākļos nevar apgalvot, ka lēmums bankas klientus skar tikai pastarpināti, jo, lai arī pienākumu pārtraukt vai neuzsākt darījuma attiecības izpilda banka, ar lēmumu tiešā veidā tiek ietekmētas starp banku un tās klientiem nodibinātās vai nodibināmās privāttiesiskās attiecības, kas vienlīdz attiecas kā uz banku, tā arī uz klientu.

Tēze:
Pirms notariālā akta par apstiprināšanu mantojuma tiesībās sastādīšanas (mantojuma apliecības izdošanas) nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par mantojuma sastāvā ietilpstošo nekustamo īpašumu ir mantojuma masa, kas var iegūt tiesības un uzņemties saistības, tostarp apmierināt kreditoru prasījumus.

Persona, kas iesniegusi notāram iesniegumu par mantojuma pieņemšanu, līdz mantojuma apliecības saņemšanai nav atzīstama par mantojumā nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju, tāpēc šai personai nevar uzlikt pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli par periodu pirms tās apstiprināšanas mantojuma tiesībās.

Tēzes:
Liecinieku rakstveida liecību izmantošanas pieļaujamība

Ierobežojumu noteikšana iepazīties ar lietas materiāliem un to apstrīdēšana

Administratīvā procesa likuma 145.panta ceturtā daļa pieļauj ierobežot procesa dalībnieka tiesības iepazīties ar atsevišķiem lietas materiāliem, ja tam ir pamatots un likumā norādīts iemesls. Šāda nepieciešamība aizsargāt citas personas tiesības un tiesiskās intereses rada izņēmumu no Administratīvā procesa likuma 247.panta trešajā daļā noteiktā vispārīgā principa, kas paredz tiesas sprieduma pamatošanu vienīgi ar tādiem apstākļiem, par kuriem dalībniekiem bijusi iespēja izteikties.

Lai apstrīdētu tiesas noteikto ierobežojumu iepazīties ar atsevišķiem lietas materiāliem, norādāms, kā noteiktais ierobežojums varētu ietekmēt lietas iznākumu. Vispārīga norāde uz tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem nav pietiekami, lai tiesas noteikto ierobežojumu atzītu par prettiesisku.

Ierobežojums iepazīties ar lietas materiāliem, ja tajos ir personas dati

Tiesa, lai aizsargātu personas datus un personas tiesības uz privāto dzīvi, var noteikt ierobežojumu iepazīties ar lietas materiāliem, proti, dokumentiem, kuros ir personas dati – personas kodi, kas ļauj identificēt konkrētas fiziskās personas, un ziņas par šo personu valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Šāda ierobežojuma samērīguma izvērtējumā, pirmkārt, vērtējams, vai fizisko personu identificējošo informāciju ir iespējams nodalīt no pārējās dokumenta daļas, proti, šīs informācijas aizsardzība nav iespējama citādi, kā ierobežojot pieeju visam attiecīgajam dokumentam. Otrkārt vērtējams, vai šie dokumenti ir vienīgie vai izšķirošie pierādījumi lietas izskatīšanā.

Personu sniegtās liecības kriminālprocesa un cita administratīvā procesa ietvaros kā pierādījumu pieļaujamība

Ja iestāde personai piemēro nodokļu sankciju, tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana pārbaudāma, ņemot vērā krimināltiesībās atzītus principus. Ierobežojot personas iespējas pilnvērtīgi izteikties par lietā izmantotajiem pierādījumiem, ar īpašu rūpību jāpieiet tādiem materiāliem, kuros ir personai nelabvēlīgi (apsūdzoši) pierādījumi. Tiesai jāpārliecinās, ka šāda pierādījuma izmantošana nepārkāpj personas tiesības uz aizstāvību.

Apstāklis, ka lietai ir pievienoti dokumenti, kuros atspoguļotas personu sniegtās liecības kriminālprocesa un cita administratīvā procesa ietvaros, pats par sevi nenozīmē, ka lietai pievienoti principā nepieļaujami pierādījumi. Būtiski ir tas, vai konkrētajā gadījumā šādu pierādījumu izmantošana nepārkāpj personas tiesības uz aizstāvību.

Tēzes:
Eksperta izraudzīšanās kritēriji

1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 178.panta pirmo un otro daļu ekspertīzi lietā tiesa nosaka gadījumos, kad lietā nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ekspertīzi izdara attiecīgas ekspertīzes iestādes eksperts vai cits lietpratējs. Ekspertu izrauga tiesa, ņemot vērā administratīvā procesa dalībnieku viedokļus.

Ja, nozīmējot ekspertīzi, tiesa izraugās speciālistus, kas nav tiesu eksperti, tiesas atbildībā ir izvērtēt, vai pieaicinātās personas speciālās zināšanas atbilst konkrētajai lietā nepieciešamajai ekspertīzei.

2. Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja par viņa objektivitāti pastāv pamatotas šaubas. Pastāvot apstākļiem, kas var norādīt uz pamatotām šaubām par eksperta objektivitāti, tiesai šie apstākļi ir jāpārbauda un jāvērtē to ietekme uz konkrētā eksperta pieļaujamību lietā.

Ekspertīzes atzinuma saturs

Ekspertīzes atzinumam jābūt zinātniski pamatotam un atzinumā jābūt precīzām atbildēm uz tiesas uzdotajiem jautājumiem.