Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti deviņi Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
1. Ja pirkuma līguma slēdzēji, iegādājoties nekustamo īpašumu, vienojušies par darījuma sadalījumu, proti, nodalījuši pirkuma cenu par nekustamo īpašumu un pirkuma cenu par kustamajām mantām, par nekustamā īpašuma iegādes vērtību ir uzskatāma pirkuma maksa, kas paredzēta tieši par nekustamo īpašumu.

2. Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta piektās daļas nosacījumiem izdevumi par kustamas mantas iegādi netiek iekļauti kapitāla aktīva iegādes vērtībā. Attiecīgi arī samaksātie procentu maksājumi par kustamas mantas iegādi nav atzīstami par izdevumiem, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, un tie nav iekļaujami īpašuma iegādes vērtībā.

Tēzes:
1. Tirgus dalībniekiem nav subjektīvo tiesību uz noteiktu tiem labvēlīgu tirgus situāciju. Attiecīgi arī Konkurences padomes lēmumu par apvienošanās atļaušanu tirgus dalībnieki nevar pārsūdzēt tiesā tikai tādēļ, ka vispārīgi izmainās situācija tirgū. No Konkurences likuma 16.panta trešās un ceturtās daļas secināms, ka apvienošanās kontroles mērķis un attiecīgi aizsargātā tiesiskā interese ir tas, ka netiek nostiprināts dominējošs stāvoklis un netiek būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Tā ir vispārīga sabiedrības interese – pienācīga tirgus funkcionēšana un konkurences aizsardzība tirgū. No normas formulējuma neizriet, ka tā būtu vērsta uz kādu konkrētu personu subjektīvo tiesību aizsardzību, pat ja noteikts tirgus stāvoklis var būt saimnieciski izdevīgs vieniem vai citiem tirgus dalībniekiem. Arī tirgus dalībnieka ekonomiskais izdevīgums, proti, ka Konkurences padomes aizliedzošs lēmums paaugstinātu personas izredzes noslēgt līgumu, nav aizsargāts ar tiesību normām.

Tomēr nav izslēgts, ka tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu varētu secināt no citām tiesību normām. Tostarp īpašuma tiesības vai tiesiskās vienlīdzības princips var būt vispārīgs pamats šādai prasībai, piemēram, tirgus dalībnieks var norādīt uz būtisku negatīvu atļautās apvienošanās ietekmi uz tā leģitīmi iegūtu pozīciju tirgū un uz spēju turpināt komercdarbību, ja šāda ietekme varētu rasties no Konkurences padomes lēmuma, kas pieņemts pretēji Konkurences likumā aizsargātajiem mērķiem (tiek pieļauta pārlieka tirgus koncentrācija).

2. Nav pamatoti izmantot Eiropas Savienības Tiesas piemēroto kritēriju, ka tirgus dalībniekam ir atzīstamas tiesības vērsties tiesā, ja citu tirgus dalībnieku apvienošanās skar šo personu tieši un individuāli, jo personas tiesības vērsties nacionālajā tiesā izriet no dalībvalsts procesuālajiem noteikumiem.  Apstāklis, ka Eiropas Savienības un Latvijas konkurences tiesību materiālās normas, vienlīdz vērstas uz efektīvu un godīgu konkurenci, nav pamats vienādi piemērot procesuālo tiesību normas

Latvijas likumdevējs konkurences tiesību jomā, tostarp apvienošanās kontroles jomā, nav pieņēmis speciālus noteikumus, kas varētu būt pamats personu tiesībām vērsties tiesā piemērot no vispārīgā administratīvā procesa atšķirīgus kritērijus.

Tēzes:
1. Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē attiecas arī uz kultūras mantojumu.

2. Pārbaudot publisko tiesību līguma tiesiskumu, tiesai šaubu gadījumā ir jāveic tiesību normas hierarhiskās atbilstības pārbaude. Šāda pārbaude veicama arī gadījumā, kad no piemērojamās tiesību normas atbilstības vai neatbilstības augstākai tiesību normai konstatēšanas ir atkarīgs, vai lietai ir vai nav publiskas lietas statuss.

Tēze:
Būvatļauja kā būvniecību atļaujošais administratīvais akts tiek izdota ne tikai būves kā tehniskas vienības izvietošanai noteiktā telpā (zemesgabalā), bet ar būvatļauju tiek atļauts arī konkrēts būves izmantošanas veids. Tāpēc būvatļaujas tiesiskuma pārbaudes tvērumā ietilpst arī argumenti, kas attiecas uz būvatļaujā paredzētā būves izmantošanas veida un faktiski plānotā būves izmantošanas veida savstarpēju neatbilstību un šādas neatbilstības radītu tiesību normu pārkāpumu.

Ja būvatļaujas tiesiskuma pārbaudes ietvaros iespējams konstatēt, ka būvatļaujā paredzētais būves lietošanas veids neatbilst faktiski ieplānotajam būves lietošanas veidam, tas var būt pamats būvatļauju atcelt.

Tēze:
Administratīvā procesa likuma 38.pantā nostiprinātā mutvārdu pilnvarojuma mērķis ir atvieglot fiziskai personai pārstāvja pilnvarošanas procesu un tādējādi veicināt efektīvu konkrētā administratīvā procesa norisi iestādē un tiesā. Likumdevējs nav paredzējis, ka minētais instruments izmantojams, lai persona varētu iestādē mutvārdos pilnvarot pārstāvi nekonkrētām nākotnē hipotētiski iespējamām administratīvi tiesiskām attiecībām.

Tēze:
Maternitātes pabalsta sistēma ir veidota tādējādi, ka šā pabalsta apmērs pamatā ir piesaistīts pabalsta saņēmēja apdrošināšanas iemaksu algai, tādā veidā pēc iespējas nodrošinot to, lai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dēļ zaudētie darba ienākumi sievietei tiktu kompensēti maternitātes pabalsta veidā. Tāpēc tiesību normas, kas noteic vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanu maternitātes pabalsta apmēra noteikšanai, pēc iespējas ir jāinterpretē tā, lai tas būtu saskanīgi ar šī pabalsta mērķi un pamatdomu būt piesaistītam tieši konkrētās personas darbā gūtajiem ienākumiem.

Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31.panta otrajā daļā ir iedzīvināts princips, ka  gadījumā, ja personai vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laikā pirms grūtniecības atvaļinājuma nav bijusi tāpēc, ka šī persona bijusi grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā ar iepriekšējo bērnu, maternitātes pabalsta aprēķināšanai pieļaujams ņemt vērā personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu agrākā periodā, proti, pirms atvaļinājumiem, kas saistīti ar iepriekšējā bērna gaidību laiku, piedzimšanu un kopšanu.

Likumdevējs likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31.panta otrajā daļā ir noregulējis ierastu dzīves situāciju, kurā persona pirms apdrošināšanas gadījuma grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumā ir atradusies vienu reizi. Likumdevējs nav apsvēris salīdzinoši retos gadījumus, kad sievietei ar nelielu laika atstarpi dzimst trīs vai vairāk bērni un šī iemesla dēļ sieviete nepārtraukti atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā vairāk nekā 32 mēnešus pēc kārtas. Tāpēc ir konstatējams atklāts neapzināts likuma robs, kura aizpildīšanai izmantojams tāds analoģijas ceļā atvasināts princips, kas atbilst maternitātes pabalsta sistēmai un mērķim.

Aprēķinot maternitātes pabalstu situācijā, kurā sievietei ar nelielu laika atstarpi dzimst trīs vai vairāk bērni un šī iemesla dēļ sieviete nepārtraukti atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā vairāk nekā 32 mēnešus pēc kārtas, maternitātes pabalsta aprēķināšanai personas vidējā iemaksu alga nosakāma, ņemot vērā attiecīgās personas darbā gūtos ienākumus (iemaksu algu) laika periodā pirms atvaļinājumiem, kas saistīti ar iepriekšējo bērnu gaidību laiku, piedzimšanu un kopšanu.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)