Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros augustā pievienoti trīspadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
1. Ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā būtiskākais ir izvērtēt tieši paredzētās darbības ietekmi uz vidi. Tomēr, ņemot vērā, ka jau ietekmes uz vidi novērtēšanas process ietver dažādu interešu līdzsvarošanu un saskaņošanu, nav pilnībā izslēdzama arī ekonomisko apsvērumu iekļaušana. Vienlaikus nedrīkst izveidoties situācija, kad ietekmes uz vidi novērtējumā netiek izvērtēta ietekme uz vidi, bet tiek vērtēti tikai ekonomiskie apstākļi, vai aiz ekonomiskiem apsvērumiem tiek slēpti trūkumi attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu, tomēr tieši tādēļ tiesas kompetencē ir pārbaudīt to, vai paredzētās darbības ietekme uz vidi ir pienācīgi novērtēta un ir ievērotas vides aizsardzības prasības.

2. Uzskatāms, ka pieteikums iesniegts vides interesēs arī gadījumā, ja pieteikumā tiesai, tieši neatsaucoties uz Vides aizsardzības likuma 9.panta trešo daļu, norādīts gan uz sabiedrības tiesību uz līdzdalību pārkāpumiem, gan uz vides aizsardzības pārkāpumiem.

Tēze:
Persona ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumu Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ar kuru visā valsts teritorijā tika izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, tikai daļā, kas satur vispārīgo administratīvo aktu. Turklāt arī vispārīgo administratīvo aktu persona var apstrīdēt un pārsūdzēt tikai tad, ja persona atrodas to personu lokā, uz kuru attiecas ar vispārīgo administratīvo aktu uzliktais pienākums vai ierobežojums.

Tēzes:
1. Par nekustamā īpašuma iegādes vērtību maiņas gadījumā uzskatāma maiņas līgumā norādītā atsavinātā nekustamā īpašuma vērtība.

2. Tajos gadījumos, kad nodokļu maksātāja rīcībā nav, vai nevar būt dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību, tostarp gadījumā, ja attiecīgā vērtība nav atspoguļota darījuma dokumentā (līgumā), nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanai izmantojama nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība.

Tēze:
Lai Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta 5.1daļai varētu precizēt darba ņēmēja darba ienākumus, dienesta rīcībā ir jābūt informācijai, kas pierāda, ka nodokļu maksātājs grāmatvedības reģistros ir uzrādījis mazākus darba ienākumus, nekā tiem būtu jābūt. Tātad pierādīšanas priekšmets šādā lietā ir tas, kādiem patiesībā bija jābūt darbinieku ienākumiem. To, kas tieši katrā konkrētajā lietā ir jāpierāda, nosaka šīs lietas apstākļi un tas, par ko ir strīds (piemēram, darba algas apmērs, nostrādātās stundas, veikto darbu apjoms utt.).

Tēze:
Atbilstoši Eiropas Komisijas 2011.gada 27.septembra regulas (ES) Nr. 1006/2011, ar ko groza I pielikumu Padomes regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu 74.nodaļas 1.piezīmes „d” punktā noteiktās prasības par „vienlaidu šķērsgriezumu” interpretācijai, Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 7407 ietilpst lietņi, neatkarīgi no formas, ja to šķērsgriezuma izmēri visā to garumā ir identiski. Prasība par pilnu šķērsgriezumu ir jāsaprot tādējādi, ka tā izslēdz vienīgi izstrādājumus ar dobu vidu (caurules un caurulītes).

Tēze:
Ierobežojumi mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējumos pabalstu apmēru noteikšanā noteikti, lai izvairītos no situācijām, kas vērstas uz ļaunprātīgu valsts sociālā budžeta līdzekļu izkrāpšanu. Minētais regulējums ir vērsts uz deklarāciju precizēšanu pēc būtības, proti, uz tiem gadījumiem, kad nodokļu maksātājs pēc būtības labo deklarācijā norādītos datus ar mērķi samazināt maksājamā nodokļa apmēru, vai labo deklarācijā norādītos datus attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem. Tāda personas kļūda, kurai ir vien matemātiska aprēķina un pārrakstīšanās kļūdas raksturs, nevar liegt personai saņemt sociālo nodrošinājumu pēc būtības. Proti, pieļautas formālas kļūdas ienākumu un sociālo iemaksu reģistrēšanā nevar būt šķērslis tam, lai apdrošināšanas stāžs netiktu noteikts pareizi.

Tēze:
Ja darba devējs cietis faktiskus zaudējumus, jo kļūdaini veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas, ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā aizsargātās personu tiesības uz īpašumu, kā arī taisnīguma principu, ir atzīstamas tā tiesības pieprasīt pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, pēc analoģijas attiecinot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 30.panta 3.punktā paredzēto regulējumu.

Tēzes:
1. Jebkura persona var lūgt valsti noteikt konkrētai teritorijai mikrolieguma statusu vides (konkrēti – īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa) aizsardzības nolūkā. Attiecīgajam lūgumam jābūt vienlaikus konkrētam un pamatotam. Jautājuma izlemšanā tiek izvērtēti personas argumenti, kā arī iesaistīts gan zemes īpašnieks, gan attiecīgā pašvaldība, gan eksperts attiecīgajā jomā.

2. Mikrolieguma noteikšanas procesuālā kārtība nodrošina ieinteresēto personu uzklausīšanu, visus viedokļus uzskatot par vienlīdz nozīmīgiem. Viedokļi vērtējami ilgtspējīgas attīstības principa gaismā, jo tikai, līdzsvarojot vides, sociālās un ekonomikas intereses integrētā un līdzsvarotā veidā, domājot gan par tagadnē esošām, gan nākotnē prognozējamām vērtībām un vajadzībām sabiedrībai dzīvot ekonomiski attīstītā, ar dabas vērtībām bagātā un nepiesārņotā vidē, var tikt pieņemts pamatots un tiesisks lēmums.

Tēzes:
1. Iestādei, izvērtējot un saucot dienesta personas pie disciplināratbildības, jārīkojas racionāli, proti, neizmantojot disciplinārsodīšanas funkciju pašmērķīgi vai lai ietekmētu dienestā esošās personas. Ar disciplinārsodu piemērošanu par nebūtiskiem pārkāpumiem, tas ir, ierosinot disciplinārlietas procesu procesa pēc, iestāde gan savus personāla resursus, gan finanšu resursus izmanto nelietderīgi. Tādējādi valsts pārvalde kopumā netiek organizēta efektīvi.

2. Iestādei mūsdienu tiesiskajā telpā ir jāspēj izvērtēt un izsvērt, kuros gadījumos ir runa par tiešām būtiskiem dienesta personu pārkāpumiem (piemēram, atrašanās dienesta vietā alkohola vai citu apreibinošo vielu reibumā, apzināta dienesta pienākumu nepildīšana u.tml.) un kuri, lai arī ir formāli tiesību normu pārkāpumi, tomēr neatstāj ietekmi uz valsts pārvaldes funkciju izpildi. Piemēram, pareiza saīsinājumu lietošana un pareizs datuma pieraksts ir dokumentu rakstu kultūras jautājums. Dokumentu rakstu kultūras jautājums kā disciplinārpārkāpums var tikt izskatīts tikai tad, ja tas rada dokumenta pārprotamību vai rakstu kultūra ir tik zemā līmenī, ka tas jau grauj iestādes autoritāti.

Tēze:
Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 18.panta 1.punktā ietvertais jēdziens „ienākumi” neattiecas uz situāciju, kad ienākumu gūšana tiek prezumēta tāpēc vien, ka par valdes locekli, kam nav noteikta atlīdzība, ir veiktas obligātās iemaksas, ja vien konkrētajā gadījumā netiek konstatēts, ka šī persona arī faktiski ir guvusi ienākumus.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)