Tiesnešu ētikas komisijas izveidošana pirms astoņiem gadiem ir bijis pozitīvu pārmaiņu avots tiesnešu izpratnei par profesionālo ētiku. Komisijas darba aizsācēji ir pacēluši augstu tiesnešu pašpārvaldes institūcijas latiņu, un nākamajam komisijas sastāvam būs tikpat radoši jātiek galā ar aizvien jauniem izaicinājumiem – tāda bija pamatatziņa 13.maija Latvijas tiesnešu konferencei, kuras tēma šoreiz bija ētika.

“Tiesneši no jaunās komisijas sagaidīja padomdevēja atbalstu, savukārt sabiedrība –vērtējumu tiesnešu rīcībai, kas ietekmē tiesu sistēmas reputāciju,” sacīja Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Viņš norādīja, ka Tiesnešu ētikas kodekss Latvijā jau bija kopš 1995.gada, bet nebija “ētikas procesa” – diskutējamu situāciju izvērtējuma ētikas normu kontekstā un kodeksā rakstīto normu piemērošanas reālām dzīves situācijām. Tiesnešu ētikas komisija, savā darbā izmantojot jaunas metodes un piemērojot starptautiskus standartus, sāka veidot Latvijas tiesnešu ētikas judikatūru.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs norādīja, ka ētikas normas un kanoni nav apgrūtinājums vai neatkarības ierobežojums tiesneša darbā, gluži otrādi – ieteikumi un brīdinājumi palīdz pieņemt pareizus lēmumus un izvēlēties drošākos darbības virzienus. Tiesnešu ētikas komisija palīdzējusi tiesnešiem risināt ētikas problēmsituācijas.

Tieslietu padomes priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča uzruna Tiesnešu konferencē

Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka pēdējā laikā ir pozitīvi mainījies arī sabiedrības viedoklis par tiesām. Ministrs uzskata, ka attieksmes maiņu veicinājusi vairāku institūciju, arī Tiesnešu ētikas komisijas, bet galvenokārt – Tieslietu padomes – izveidošana.

Latvijas Universitātes docente Signe Mežinska konferencē prezentēja pētījumu, kurā izvērtēta Tiesnešu ētikas komisijas darbība, analizēta izveides mērķu sasniegšana un darbības tematika. Pētījums apstiprina pozitīvu Tiesnešu ētikas komisijas darba vērtējumu tiesnešu skatījumā, un, kā norādīja pētniece – Tiesnešu ētikas komisijas darbības izpēte liecina, ka Latvijā ir iesācies aktīvs profesionālās ētikas jomas veidošanās process.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes vieslektore no ASV, Minesotas Universitātes Žurnālistikas un masu komunikācijas fakultātes profesore tiesību zinātņu doktore Džeina Kērtlija konferencē uzstājās ar priekšlasījumu par sociālo un tradicionālo mediju izmantošanu tiesnešu darbā.

Komunikācija bijis viens no pamatjautājumiem līdzšinējā Tiesnešu ētikas komisijas darbā, kas rezultējies ar tiesnešu, prokuroru un advokātu kopīgu komunikācijas vadlīniju izstrādi. Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs Visvaldis Sprudzāns aicināja arī turpmāk Tiesnešu ētikas komisijai sadarboties ar Prokuroru atestācijas komisiju un Zvērinātu advokātu padomes ētikas komisiju, kā arī plašāk izmantot ekspertu viedokļus. Par galveno uzdevumu jaunajai Tiesnešu ētikas komisijai viņš, tāpat kā vairums nākamās Tiesnešu ētikas komisijas kandidātu, uzskata Tiesnešu ētikas kodeksa aktualizēšanu.

Jaunā Tiesnešu ētikas komisija tiks vēlēta neklātienē – elektroniskajās vēlēšanās 20.maijā. Klātienes konferencē tiesneši uzklausīja izvirzītos kandidātus, kuri uzstājās ar savu redzējumu turpmākajam Ētikas komisijas darbam.

Maijā beidzas pilnvaru termiņš deviņiem no desmit Tiesnešu ētikas komisijas locekļiem. Turklāt sešus no viņiem nevarēs pārvēlēt, jo likumā „Par tiesu varu” noteikts, ka Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi un komisijas locekli nevar ievēlēt atkārtoti vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

 

Vēl par konferenci:

Pētījums: sācies aktīvs tiesnešu profesionālās ētikas veidošanās process

Tiesnešu ētikas komisijas atziņas apkopotas grāmatā

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211