Tieslietu padome piekrīt „tīro tiesu instanču” koncepcijai, norāda uz nepieciešamību palielināt tiesnešu skaitu Rīgā

Tieslietu padome piekrīt „tīro tiesu instanču” ieviešanas koncepcijai, vienlaikus norādot, ka turpmākie konkrētie Latvijas tiesu sistēmas reorganizēšanas soļi būtu izvērtējami un saskaņojami ar Tieslietu padomi.

Tieslietu ministrijas sagatavotā un Tieslietu padomes 2. aprīļa sēdē prezentātā koncepcija paredz pāreju uz sistēmu, kurā visās lietās – gan krimināllietās, gan civillietās – pirmā instance ir rajona tiesa, apelācijas instance – apgabaltiesa, bet kasācijas instance – Augstākās tiesas Senāts, kas nozīmē Augstākās tiesas tiesu palātu likvidēšanu.  

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, skaidrojot koncepciju, norādīja, ka „tīro tiesu instanču” sistēmu paredzēts ieviest pakāpeniski: kriminālprocesā ar 2015. gada 1. janvāri, bet civilprocesā – pakāpeniski 7-10 gadu laikā. Civilprocesā apsvērtu iespēju atsevišķas kategoriju lietas (intelektuālā īpašuma lietas, lietas par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju) nodot vienas konkrētas rajona (pilsētas) tiesas kompetencē kā pirmajai instancei, nodrošinot šīs tiesas tiesnešu apmācības, lietas par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē nodot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē, bet pārējās lietu, ko šobrīd apgabaltiesas skata pirmajā instancē, nodot rajonu (pilsētu) tiesām ne ātrāk kā pēc divu gadu perioda, izvērtējot iespējamās noslodzes izmaiņas rajonu (pilsētu) tiesām. Tāpat Tieslietu ministrija virza citus priekšlikumus kopējās tiesu noslodzes mazināšanai, piemēram, Mediācijas likumprojektu.

Attiecībā uz Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmāko karjeru koncepcijā iezīmēti divas iespējas: turpināt darbu Augstākās tiesas Senātā vai apgabaltiesās.

Tieslietu padome, konstatējot, ka likumdevējs ir politiski izšķīries un faktiski jau uzsācis tiesu sistēmas reformu, aicināja Tieslietu ministriju turpmākos konkrētos reformas soļus veikt, pēc būtības uzklausot un ņemot vērā Tieslietu padomes viedokli. Kā primāri risināmi jautājumi tika norādīta nepieciešamība palielināt rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu skaitu Rīgas pilsētā un paaugstināt pirmās instances un apelācijas instances tiesu tiesnešu kvalifikāciju.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka, likvidējot tiesu palātas, Augstākā tiesa atbrīvojušos cilvēku un finanšu resursus plāno novirzīt Senāta kapacitātes palielināšanai, senatoru slodzes un neizskatīto lietu uzkrājumu samazināšanai.

 

Tieslietu padome atbalsta vienotas tieslietu sistēmas amatpersonu disciplinārās atbildības sistēmas izveidošanu

Apspriežot Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas izvirzīto jautājumu par tiesu varas amatpersonu vienotu disciplinārlietu izskatīšanas kārtības iespējamo izveidošanu, Tieslietu padome uzklausīja visu tiesu sistēmai piederīgo institūciju (tiesnešu, advokātu, prokuroru, notāru un tiesu izpildītāju) pārstāvju informāciju par pašreizējo disciplinārās atbildības kārtību katrai profesijai un viedokli par vienotas sistēmas izveidošanas iespējamību, lietderību un formu.

Tieslietu padome secina, ka visu institūciju pārstāvji atbalsta vienotu disciplinārpārkāpumu izskatīšanu apelācijas instancē, saglabājot katrai tiesu varai piederīgai institūcijai autonomiju sākotnējā disciplinārpārkāpuma izskatīšanā. Diskutējams ir jautājums par pārsūdzības institūcijas izveidošanu un kompetenci, kā arī par vienādu disciplināratbildības regulējumu – disciplinārlietas ierosināšanas pamatu un kārtību, soda veidiem un pārsūdzēšanas kārtību – katrai no tiesu sistēmai piederīgām profesijām.

Tieslietu padome aicina Tieslietu ministrijā veidot darba grupu tiesu varas amatpersonu vienotas disciplināratbildības regulējuma izstrādāšanai, iekļaujot tās darbā visu ieinteresēto institūciju pārstāvjus. uzskata Tieslietu padome norāda, ka reformai jābūt pārdomātai, ar skaidri definētu mērķi un rezultātu.

 

Nepārdala tiesnešu amata vietu rajonu tiesās, bet prasa palielināt kopējo tiesnešu skaitu  

Tieslietu padome 2. aprīļa sēdē nepieņēma lēmumu par vakantās Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata vietas nodošanu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai, kā to bija ieteikusi Tieslietu ministrija.

Kuldīgas rajona tiesā viena tiesneša amata vakance varētu atbrīvoties, ja Tieslietu padome atbalstītu viena no Kuldīgas tiesnešiem pārcelšanu uz Talsu rajona tiesu, uz kuru viņš kā vienīgais pretendents pieteicies izsludinātajā konkursā. Izvērtējot rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu noslodzi 2011. gadā, ministrija secinājusi, ka Kuldīgas rajona tiesas vakanto tiesneša amata vietu būtu nepieciešamāk nodot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai, kurā bijis valstī lielākais saņemto civillietu un ārpus tiesas sēdes izskatāmo materiālu skaits uz vienu apstiprināto tiesneša amata vietu – 25,6 civillietas un 23,3 ārpus tiesas sēdes izskatāmie materiāli. Vidēji valstī šis skaits bijis attiecīgi 14,9 civillietas mēnesī vienam tiesnesim un 18,7 ārpus tiesas sēdes izskatāmie materiāli, bet Kuldīgas rajona tiesnešu noslodzes rādītāji bijuši zemāki kā vidējie rādītāji rajonu (pilsētu) tiesās.

Neapstrīdot faktu, ka tiesnešu slodze rajonu (pilsētu) tiesās ir atšķirīga un Rīgas tiesās tiesnešu noslodze ir vislielākā, Tieslietu padome uzskata, ka situācija jāvērtē kopumā, ņemot vērā arī uzsākto tiesu sistēmas reformu, kas paredz „tīrās tiesu sistēmas” ieviešanu, kurā visas lietas pirmajā instancē būs jāskata rajona (pilsētu) tiesām. Rīgas pilsētas tiesu noslodzes problēma nav atrisināma ar vienas atsevišķas tiesneša amata vietas pārdali, bet ir nepieciešama rajona tiesu tiesnešu skaita palielināšana Rīgas pilsētas tiesās, nesamazinot citu rajonu tiesu tiesnešu skaitu.

Tieslietu padome aicina Tieslietu ministriju sagatavot tiesnešu noslodzes kompleksu analīzi un sagatavot priekšlikumus par nepieciešamo tiesnešu skaita palielinājumu Latvijas tiesās.

 

Rosina Tiesnešu ētikas komisiju vēlēt elektroniski

Apspriežot jautājumu par Latvijas tiesnešu konferences organizēšanu Tiesnešu ētikas komisijas pārvēlēšanai, Tieslietu padome 2. aprīļa sēdē uzklausīja Tiesu administrācijas priekšlikumu pašpārvaldes institūcijas pārvēlēšanai neorganizēt tiesnešu konferenci, bet rīkot elektroniskas vēlēšanas.

Tieslietu padome konceptuāli akceptēja šādu priekšlikumu, kas ļautu taupīt finanšu un laika resursus, un uzdeva Tiesu administrācijai sagatavot detalizētu elektronisko vēlēšanu rīkošanas skaidrojumu, kā arī sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvos, kas nosaka tiesnešu pašpārvaldes institūciju izveidošanas procedūru.

Tiesnešu ētikas komisija ir koleģiāla tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras desmit locekļus, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu konference. Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tiesnešu ētikas komisija izveidota 2008. gadā.

 

Tieslietu padomes lēmumi tiesnešu karjeras jautājumos

Tieslietu padome noteica tiesas, kur amata pienākumus pildīs ar Saeimas 8. marta un 15. marta lēmumiem tiesneša amatā ieceltās tiesneses: Adrija Buliņa – Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, Inese Sniķere – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Ivonna Ādamsone-Struža – Rīgas rajona tiesā, Līga Baltmane-Zepa – Aizkraukles rajona tiesā.

Pamatojoties uz Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Zentas Krūmiņas iesniegumu un saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 81. panta 1.1 daļu Tieslietu padome sniegs priekšlikumu Saeimai par tiesneses atbrīvošanu no amata veselības stāvokļa dēļ.

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211