Eiropas Komisija publiskojusi jau ceturto ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā „Eiropas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” (The 2016 EU Justice Scoreboard), kurā analizēta tieslietu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apkopotie dati par Latviju uzrāda pozitīvu tendenci būtiskos tiesu efektivitātes rādītājos: tiesvedības ilgums, neizskatīto lietu uzkrājums, digitālo risinājumu ieviešana tiesu darbā. 

„Eiropas Komisijas ziņojumā Latvijas tiesu sistēma saņēmusi pozitīvu novērtējumu. Lietu izskatīšanas termiņu, kā arī lietu uzkrājumu samazināšanās ir vairāku kompleksu un vairāku gadu garumā konsekventi īstenotu tiesu sistēmas reformu rezultāts. Esmu gandarīts par iegūto visaugstāko novērtējumu jautājumā par tiesu komunikāciju ar sabiedrību. Arī turpmāk tiks pilnveidota tiesu sadarbība ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un skaidroti tiesu nolēmumi, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai Latvijā” uzsver tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Eiropas Komisijas ziņojumā Latvija saistībā ar lietu izskatīšanas termiņu ilgumu kopumā Latvija ierindota 16. vietā ar aptuveni 180 dienām, kas vidēji nepieciešamas vienas lietas izskatīšanai. Savukārt visgarākie lietu izskatīšanas termiņi ir Itālijā, kur vienas lietas izskatīšana aizņem gandrīz 400 dienas, Maltā – gandrīz 600 dienas un Kiprā, kur vienas lietas izskatīšana aizņem vidēji 900 dienas jeb aptuveni 2,5 gadus.

Savukārt maksātnespējas lietu izskatīšanas termiņu ziņā Latvija ieņem 12.vietu – vidēji ir nepieciešams 1,5 gads vienas lietas izskatīšanai, savukārt Lietuvā šo lietu izskatīšanai nepieciešami aptuveni 2,3 gadi, bet Igaunijā 3 gadi. Visilgāk – 4 gadus – šo kategoriju lietas tiek skatītas Slovākijā.

Latvijā samazinās arī neizskatīto lietu uzkrājums tiesās – Latvija ieņem 4.vietu, krietni apsteidzot Lietuvu un Igauniju, kur vērojama pretēja tendence – neizskatīto lietu uzkrājums palielinās. Līdzīgi rādītāji ir arī attiecībā uz sarežģītu lietu un administratīvo lietu izskatīšanu un to uzkrājuma samazināšanos, proti, tiesās tiek izskatīts vairāk lietu nekā tiek saņemts. Ar šiem rādītājiem Latvija ierindota 5.vietā 28 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Pirmo reizi ziņojumā iekļauti Eirobarometra dati par to, kā sabiedrība un arī uzņēmēji uztver tiesu varas neatkarību. Latvijas iedzīvotāji par tiesu varas neatkarību pārsvarā snieguši vērtējumu “drīzāk labi” vai “drīzāk slikti”. Savu viedokli Latvijas iedzīvotāji pamato ar bažām par iejaukšanos tiesas darbā vai spiedienu uz tiesnešiem, lai īstenotu kādas ekonomiskās intereses vai mēģinātu ietekmēt tiesu varu.

Ziņojumā analizēts arī pašu tiesnešu vērtējums par sava darba neatkarību. Latvija ieņem zemāko vietu pēc tiesnešu pašnovērtējuma rādītājiem. Kopumā tiesnešu sniegtais zemais novērtējums apliecina nepieciešamību stiprināt tiesu varas neatkarību, Saeimā pieņemot Tieslietu ministrijas sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijas tiesnešu neatkarības stiprināšanai no likumdevēja varas un izpildvaras.

Būtiski, ka Latvija 17 Eiropas Savienības novērtēto dalībvalstu vidū ir saņēmusi visaugstāko vērtējumu par izveidotajām tiešsaistes sistēmām, kas sabiedrībai sniedz vispārēju aktuālo informāciju par tiesību sistēmu valstī. Tāpat Latvija ir starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās pieejama elektroniska komunikācija starp tiesu un advokātiem, kā arī publiski elektroniskā veidā pieejami tiesu nolēmumi.

 

Papildu informācija:

            Ceturtā ziņojuma tapšanā datu iegūšanā Eiropas Savienības dalībvalstis piedalījušās aktīvāk nekā iepriekšējā gadā, ziņojumā iekļauti vairāki jauni kvalitātes rādītāji, kā arī sniegta dziļāka atsevišķu jomu analīze, tajā uzrādīti vairāki pozitīvi rādītāji un sasniegumi salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

            Ziņojumā izmantoti valstu sniegtie statistikas dati un informācija par reformām, kas attiecas uz laika periodu no 2010.-2014. gadam.

 

Ksenija Vītola

Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja p.i.

Tālrunis: 6703686; E-pasts: Ksenija.Vitola@tm.gov.lv