Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns 17. martā rīkoja pirmo tikšanos ar vietējo laikrakstu žurnālistiem. Tikšanās izvērtās interesantā diskusijā par tiesu varas aktualitātēm Latvijā.

Vispirms A.Guļāns klātesošajiem stāstīja par Augstāko tiesu kā kasācijas instanci Latvijas tiesu varas sistēmā. Īpašu uzmanību pievērsa 2004. gadā pilnveidotajai tiesas mājaslapai www.at.gov.lv. Par to sīkāk pastāstīja un arī nodemonstrēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Anita Kehre.

Žurnālistu uzmanība nereti tiek pievērsta krimināllietām, tāpēc tikšanās reizē par šo nozari stāstīja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš. Viņš žurnālistiem skaidroja jauno Kriminālprocesa likumu, vēršot uzmanību uz mediju pārstāvju klātbūtni un ieraksta veikšanu tiesas procesa laikā.

Uz kāda žurnālista jautājumu, vai tiesā var dabūt taisnību, Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars atbildēja: “Tiesā var dabūt spriedumu!” Tā iesākās saruna par nākamo tiesību nozari – civiltiesībām.

Par Senāta Administratīvo lietu departamentu stāstīja tā priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns. Šis departaments Augstākajā tiesā izveidots tikai 2004. gada 6. februārī, tāpēc daudziem tā vēl ir neapgūta sfēra. Pretēji civiltiesībām, kas ir privātās tiesības, Administratīvo lietu departamenta kompetencē ietilpst publiskās tiesības. Departamenta uzdevums ir veikt kontroli pār iestāžu un tās amatpersonu lēmumu, rakstisku un mutisku rīkojumu, kas attiecas uz konkrētu personu, tiesiskumu un pamatotību. Jau tagad žurnālistiem tā šķiet saistoša tēma, jo skar valsts pārvaldes un fiziskas un juridiskas personas attiecības: nodokļu iekasēšana, sociālā apdrošināšana, imigrācijas jautājumi, atļauju un licenču izsniegšanas jautājumi, pašvaldību pieņemtie lēmumi (administratīvie akti) u.c.

Pēc gandrīz divu stundu ilgas diskusijas Komunikācijas nodaļas vadītāja A.Kehre vietējo laikrakstu žurnālistiem izrādīja Augstāko tiesu. Pēc tam visi žurnālisti devās uz tiesas muzeju pagrabstāvā, kur Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja iepazīstināja ar dažādām vēstures liecībām un dokumentiem par tiesu pagātni Latvijā.