Juristu dienu ietvaros 29.martā Augstākās tiesas durvis bija atvērtas interesentiem, kas vēlējās iepazīties ar tiesas darbu, telpām un vēsturi. Šo iespēju izmantoja turpat četri desmiti jauniešu, galvenokārt jurisprudences studenti.

Ēkā, kas 1938.gadā uzcelta kā Tiesu pils, bet kurā tagad sadzīvo četras nozīmīgas valsts iestādes – Augstākā tiesa, Ministru kabinets, Ārlietu ministrija un Tieslietu ministrija, jaunieši bija pirmoreiz. Ar interesi viņi izstaigāja tiesas sēžu zāles, redzēja tiesnešu apspriežu istabas, mazo Senāta zāli, kurā notiek tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdes, zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam nodod tiesu izpildītāji un advokāti. Par Senāta kancelejas darbu pastāstīja kancelejas vadītāja Elīna Krištopāne. Bija arī iespēja ielūkoties senatora darba kabinetā, un Krimināllietu departamenta senatore Valda Eilande pastāstīja par savu darbu un atbildēja uz interesentu jautājumiem.

Ekskursanti pabija arī Ministru kabineta sēžu zālē, ko rotā zeltītie vārdi „Viens likums, viena taisnība visiem” un kas kādreiz bija Senāta centrālā zāle. Apskatīja arī Kārļa Zemdegas skulptūru „Taisnība”, kas novietota kādreiz Tiesu pils, tagad – Ministru kabineta – centrālajā vestibilā, un Augstākās tiesas muzejā uzzināja interesentus faktus par Augstākās tiesas darbu 1918.-1940.gadā, senatoru likteņiem un neatkarīgās Latvijas Augstākās tiesas atjaunošanu.

Aicina tiesnešus aktīvāk paust attieksmi pret iecerētajām izmaiņām tiesu iekārtā

Pēcpusdienā vairāki desmiti interesentu, arī studenti un Augstākās tiesas darbinieki, klausījās un iesaistījās viedokļu apmaiņā par Augstākās tiesas lomu un funkcijām, kādas iezīmējas topošajā Tiesu iekārtas likumā. Savu viedokli izteica Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, Senāta departamentu priekšsēdētāji Mārtiņš Dudelis, Pāvels Gruziņš, Valerijans Jonikāns, Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars. Diskusiju spraigāku darīja bijušā Augstākās tiesas priekšsēdētāja, viena no pašreizējā likuma „Par tiesu varu” izstrādātājiem, tagad zvērināta advokāta Gvido Zemrībo un bijušā Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja, zvērināta advokāta Linarda Muciņa līdzdalība viedokļu apmaiņā.

Tiesu iekārtas likumprojektā, kas jau nonācis līdz 2.lasījumam, Augstākā tiesa iezīmēta kā vienīgi kasācijas instance, atsakoties no Tiesu palātām, kas šobrīd ir apelācijas instance. Diskusijā izskanēja dažādi viedokļi, tika minēti dažādu valstu piemēri, taču, kā atzina Augstākās tiesas priekšsēdētājs, viņš joprojām nav dzirdējis argumentus un saņēmis atbildi jautājumam, kāpēc nepieciešama šāda reforma un jāmaina sistēma, kas jau 15 gadus darbojas pietiekami efektīvi. Arī Pāvels Gruziņš uzskata, ka pašreizējais likums „Par tiesu varu” ir pietiekami stabils, un, ja ir racionāli priekšlikumi izmaiņām, tos varēja iestrādāt jau esošajā likumā, nevis pieņemt jaunu. Gunārs Aigars bija vēl kategoriskāks, jauno likumprojektu raksturojot kā „kokteili”, kas neatrisinās problēmas, jo „problēmas nav palātās, bet pirmajā tiesu instancē”. Ja rajonu un pilsētu tiesas būs gatavas kvalitatīvi izskatīt visas lietas, ja būs skaidrs rezultāts, uz ko virzīties, tad var lauzt esošo sistēmu, viņš uzskata. Citāds viedoklis ir Mārtiņam Dudelim. Civillietu departamenta senatori bieži secinot, ka pirmās instances tiesas pieņem labāk motivētus spriedumus nekā apelācijas instances, turklāt, kā uzskata Dudelis, tā nav laba prakse, ka apelācijas un kasācijas tiesas spriedēji strādā vienā tiesā.

Ar vienas tiesu instances pārkārtošanu neatrisinās tiesu sistēmas problēmas, uzskata Linards Muciņš, kurš aicināja tiesnešus plašāk un noteiktāk paust savu attieksmi pret likumdevēju iecerētājām pārmaiņām. Uz to aicināja arī Gvido Zemrībo, atzīstot, ka topošais likums, no kura pazudis pat vārds „tiesu vara”, izsauc bažas, ka „tā ir agresija pret tiesu varu, ko, izskatās, grib uzurpēt izpildvara.”

Par topošo Tiesu iekārtas likumu tiks diskutēts arī Juristu dienu noslēguma konferencē „Latvijas tiesu iekārta un tieslietu sistēma” sestdien, 31.martā plkst. 12.00 Latvijas Universitātes mazajā aulā, kurā piedalīsies arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un Administratīvā departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns. Augstākā tiesa gatavo savus priekšlikumus likumprojektam, kas Saeimas Juridiskajai komisijai jāiesniedz līdz 1.maijam.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211