12.jūnijā Augstākajā tiesā notika tiesu varas pārstāvju un valsts politikas veidotāju diskusija par četriem jautājumiem, kurus kā diskutējamus atlasījusi tiesvedību ilgumu izvērtēšanas darba grupa. Tie ir – par videokonferenču izmantošanas veicināšanu, par tiesu, advokātu un prokuroru kalendāra darbības uzlabošanas iespējām, par tiesu debašu ilguma ierobežošanu un par procesuālo sankciju piemērošanu.

Ņemot vērā 11.jūnijā Saeimā pieņemtos grozījumus Kriminālprocesa likuma normās arī attiecībā uz aizstāvju dalību tiesas sēdē, iespēju ierobežot tiesas debates, kā arī liecinieku pienākumiem, diskusija notika būtībā par diviem jautājumiem.

Apspriežot videokonferenču un citu tehnoloģisku risinājumu izmantošanu tiesvedībā kriminālprocesā, diskusijas dalībnieki secināja, ka normatīvajā regulējumā grozījumi nav nepieciešami. Videokonference ir rīks kriminālprocesa mērķu sasniegšanai, ja to prasa kriminālprocesa intereses, bet tas nedrīkst būt pašmērķis. Diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka ir nepieciešami ieguldījumi videokonferenču tehniskajā nodrošinājumā, visām iestādēm jāvienojas par vienu platformu videokonferenču organizēšanai, kā arī jānodrošina datu drošība un lietas dalībnieku tiesību ievērošana. Līdz ar atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanu nepieciešamas arī personāla mācības tās izmantošanā. Apspriežot aktuālo praksi un tehnoloģiju sniegtos risinājumus, aktualizēta arī personas identitātes pārbaudes procedūra tiesvedības laikā.

Otra diskusijas daļa bija veltīta 11.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Lai arī atsevišķi grozījumi tika atzīti kā nepieciešami, kopumā likumdevēja darbs novērtēts kā instrukciju veidošana vai deklaratīvu normu iestrāde likumā. Darba grupas ieteikums būs pēc noteikta laika izvērtēt šo likuma grozījumu ietekmi uz kriminālprocesu – tas būtu arī novērtējums tam, kā likumdošanas kvalitāte ietekmē un risina tiesvedības ilguma problēmu.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka tiesvedības sākuma posms, kurā tiek pieteikti un izlemti dažādi lūgumi, būtu tā procesa stadija, kurā meklējami iespējamie tiesvedības procesa optimizēšanas risinājumi. Piemēram, lūgumu pieteikšana uzreiz pēc iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem vai lūgumu pieteikšana noteiktā termiņā pēc lietas nosūtīšanas uz tiesu. Kā iespējams papildu risinājums būtu daļu šādu lūgumu izlemt, nerīkojot tiesas sēdi vai rīkojot sagatavošanās tiesas sēdi tieši šādu lūgumu izlemšanai.

Saistībā ar tiesas procesa norisi klātesošo ierosinājums bija papildināt tiesnešu mācības ar atbilstoša praktiskā procesa vadīšanu. 

Nobeigumā atzīmēta arī tiesu dialoga loma taisnīgas tiesas nodrošināšanā, kas nozīmē gan esošās judikatūras respektēšanu, gan arī tās dinamisku pielāgošanu mainīgiem apstākļiem.

Diskusijā Augstākajā tiesā piedalījās Tieslietu ministrijas, Zvērinātu advokātu padomes un Ģenerālprokuratūras pārstāvji, tiesneši, senatori un Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Diskusija notika, lai sagatavotu darba grupas viedokli Tieslietu padomei.

Tieslietu padome ar 10.februāra lēmumu aicināja Augstāko tiesu izveidot darba grupu, kas izvērtētu civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu tiesvedību ilgumu ietekmējošos faktorus, tai skaitā rīkotu diskusijas un uzklausītu ekspertu viedokļus.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211