Tieslietu padomes sēdē 22.janvārī un turpinājumā 5.februārī, uzklausot izteiktos viedokļus un ierosinājumus turpmākai rīcībai ar maksātnespējas procesu tiesvedību saistīto jautājumu risināšanā un tiesu sistēmas attīstībā kopumā, tika nolemts – lai gan kopš 2014.gada ir notikušas būtiskas izmaiņas tiesiskā regulējuma un tiesvedību jomā, veikt padziļinātu laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam pirmās instances pieņemto lēmumu izpēti maksātnespējas lietās.

Izpēte tiks veikta divos virzienos.

Pirmkārt, Tieslietu padome aicina Augstāko tiesu, piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un izanalizēt maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kurās apmierināti protesti laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam, un nepieciešamības gadījumā izlases veidā veicot arī to lietu izpēti, kurās protests nav iesniegts.

Otrkārt, Tieslietu padome aicina Tieslietu ministriju sadarbībā ar Tiesu administrāciju veikt pārbaudi par tiesnešu specializāciju un lietu sadali maksātnespējas jomā pirmās instances tiesās laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam.

Uzklausot Augstākās tiesas Civillietu departamenta un Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas, Tieslietu ministrijas, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, Tiesnešu disciplinārkolēģijas un Tiesnešu ētikas komisijas sniegto informāciju un viedokļus, Tieslietu padome atzina, ka kopš 2014.gada ir veiktas būtiskas pozitīvas pārmaiņas maksātnespējas tiesiskajā regulējumā un tiesvedību jomā. Piemēram, ir vairākkārt mainīts normatīvais regulējums, atjaunots Maksātnespējas konsultatīvās padomes darbs, tiek veidota jauna tiesnešu kandidātu atlases sistēma, ir ieviesta visu tiesnešu periodiska profesionālās darbības novērtēšana, notiekošā tiesu teritoriālā reforma nodrošinās, ka, nosakot tiesnešu specializāciju, pilnībā iespējams ievērot nejaušības principu lietu sadalē. Sistēmas tālāka pilnveide un attīstība jāturpina, tādēļ Tieslietu padome izvirzīja vairākus konkrētus uzdevumus, negaidot izpētes rezultātus.

Tieslietu padome aicina Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju sadarbībā ar Tiesu administrāciju izstrādāt un iesniegt nepieciešamo grozījumu projektu tiesnešu profesionālās darbības vērtēšanas saturā un kārtībā, it īpaši attiecībā uz vērtējamās informācijas apjomu. Ņemot vērā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darba apjomu, veicot visu Latvijas tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu, Tieslietu padome aicina Tiesu administrāciju stiprināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas kapacitāti.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darba apjoms varētu vēl palielināties, jo Tieslietu padome atbalstīja grozījumu nepieciešamību Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, paredzot Tiesnešu disciplinārkolēģijai tiesības noteikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu gadījumos, kad tai, izskatot disciplinārlietas, rodas šaubas par tiesneša nepietiekamu profesionalitāti.

Tāpat Tieslietu padome uzskata, ka jāturpina tiesneša amata kandidātu atlases sistēmas pilnveidošanu un jāizstrādā tiesneša amata kandidātu atlases kārtība, kas vērsta uz augsti kvalificētu, profesionālu kandidātu iekļaušanu tiesu sistēmā.

Kaut gan līdz ar tiesu reformu pirmās instances tiesās būs lielāks tiesnešu skaits un lietu sadalē nodrošināt nejaušības principu būs daudz vieglāk, Tieslietu padome šo aspektu īpaši uzsver, tādēļ aicina tiesu priekšsēdētājus, nosakot tiesnešu specializāciju, nodrošināt lietu nejaušas sadales principa ievērošanu.

Tieslietu padome uzsver katra tiesneša atbildību tiesu sistēmas reputācijas un sabiedrības uzticēšanās veidošanā, tādēļ vairāki lēmuma punkti vērsti tieši uz šo aspektu. Apelācijas un kasācijas instances tiesneši aicināti, pārskatot zemāku tiesu instanču nolēmumus un konstatējot disciplinārā pārkāpuma pazīmes, informēt par to tiesas priekšsēdētāju, kas savukārt, izvērtējot šīs pazīmes, var rosināt disciplinārlietu. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Tiesnešu ētikas komisija aicinātas aktīvāk sadarboties ar Tieslietu padomi tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbības efektivitātes pilnveidošanā un tiesu sistēmai būtisku jautājumu identificēšanā un risināšanā.

Visbeidzot Tieslietu padome aicina ikvienu tiesnesi ievērot ētikas normas, stiprinot sabiedrības uzticēšanos tiesām un tiesiskumu valstī.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vērtē, ka ir sperti pirmie efektīvie soļi maksātnespējas procesu tiesvedību problēmas izpētei, un Tieslietu padome atgriezīsies pie jautājuma, kad būs veikts maksātnespējas lietu apkopojums un lietu sadales un tiesnešu specializācijas pārbaude.

 

Tieslietu padomes lēmums Nr.49 “Par maksātnespējas procesu tiesvedību vērtējumu

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211