Tieslietu padome 12.marta sēdē atbalstīja Senāta Krimināllietu departamenta priekšlikumus grozījumiem Kriminālprocesa likumā un aicina Tieslietu ministriju virzīt šos priekšlikumus apstiprināšanai Saeimā.

Lai kasācijas procesu krimināllietās vienādotu ar procesu civillietās un administratīvajās lietās, Krimināllietu departamenta priekšlikums ir papildināt Kriminālprocesa likuma 54.nodaļu “Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā” ar iespēju kasācijas instancē mutvārdu procesā izskatīt krimināllietas ne tikai triju tiesnešu sastāvā, bet arī paplašinātā sastāvā. Tāpat noteikt senatoru tiesības izteikt atsevišķās domas lietās, kas skatītas paplašinātā sastāvā, kā tas iespējams civilprocesā un administratīvajā procesā.

Paplašinātais tiesas sastāvs un senatoru atsevišķās domas veicinās juridiskās domas attīstību un stabilas judikatūras veidošanu, gan arī sekmēs Senāta iespēju paust vienotu vairākuma viedokli.

Otrs departamenta priekšlikums ir grozīt Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, kādā tiek pārsūdzēts pirmās instances pieņemts nolēmums fiziskas personas vienošanās procesā, kā arī vienošanās par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Šobrīd šādus pirmās instances tiesas nolēmumus var pārsūdzēt kasācijas instancē, Krimināllietu departamenta priekšlikums ir pārsūdzību izskatīšanu nodot apelācijas instances tiesai.

Departaments norāda, ka, nododot par pirmās instances tiesas nolēmumu iesniegtu sūdzību vai protestu izskatīšanu apelācijas instances tiesai, netiks ierobežotas personas vai prokurora tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas pieņemtu nolēmumu vienošanās procesā, bet gan tiks efektivizēta šo lietu izskatīšana. Tāpat ar to tiktu efektivizēta Senāta Krimināllietu departamenta noslodze, kas pieaugs līdz ar paplašināto sastāvu un senatoru atsevišķo domu institūta ieviešanu.

Tāpat nav pamata bažām, ka sūdzību izskatīšana vairākās apgabaltiesās nesekmēs vienotu tiesu praksi. Augstākā tiesa, izskatot sūdzības un protestus vienošanās procesā, jau ir izveidojusi stabilu tiesu praksi un sniegusi interpretāciju par juridiski neskaidrajiem jautājumiem. Arī likumdevējs ir novērsis iepriekš tiesu praksē konstatētās nepilnības Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kas attiecas uz šo procesu.

Ja tomēr apelācijas instances tiesai vienošanās procesā radīsies ar tiesību normu interpretāciju saistīti jautājumi, par to iespējams informēt Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kuram ir tiesības sasaukt Senāta Krimināllietu departamenta kopsapulci aktuālu tiesību jautājumu apspriešanai un vienotas tiesu prakses nodrošināšanai.

Informāciju par visiem Tieslietu padomes 12.marta lēmumiem skatīt šeit

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211