Pirmdien, 28.oktobrī, notika Augstākās tiesas konference „Tiesvedības efektivitāte: kasācijas tiesvedības ierosināšana vai atteikums”, kurā piedalījās visu trīs departamentu senatori un zinātniski analītiskie padomnieki.  

Konferences pirmajā daļā uzstājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Mārtiņš Mits. Viņš informēja par aktuālajiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem, kuriem ir būtiska nozīme Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas normu piemērošanā, kā arī detalizētāk pārrunāja dažus būtiskus nolēmumus lietās, kas izskatītas pret Latviju. Senatori uzdeva jautājumus par iespējamiem pamattiesību aizsardzības attīstības virzieniem nākotnē, kā arī kopīgi modelēja situācijas pamattiesību aizsardzības tvērumam citos faktiskos apstākļos nekā Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatītajās lietās.

Konferences otrā daļa bija veltīta kasācijas tiesvedības pirmajam posmam, proti, lēmumam par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai atteikumu. Šo konferences daļu ievadīja Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša Mārtiņa Mita apkopotās Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas par šo jautājumu. Tiesnesis uzsvēra, ka tiesības uz taisnīgu tiesu nodrošināmas, ievērojot kasācijas sūdzībai izvirzīto prasību paredzamību. Paredzamību veido normatīvajā regulējumā ietvertās prasības kopā ar tiesu praksi šajos jautājumos. Kasācijas instancē, lai arī var tikt izvirzītas augstākas prasības kasācijas tiesvedības efektivitātes un kvalitātes nodrošināšanas nolūkā, tomēr tiesa nedrīkst rīkoties pārlieku formāli.

Turpinājumā Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Reinis Markvarts iepazīstināja ar kasācijas sūdzību atlases modeļiem dažu Eiropas valstu tiesās, savukārt Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis ar revīzijas tiesvedības filtriem Vācijā.

Pēc tam senatori diskutēja par prakses problēmām un apsprieda iespējamus risinājumus kasācijas tiesvedības kvalitātes (gan saturiskās, gan procesa ātruma) uzlabošanā.

Senatoru ieskatā, tiesvedības efektivitātes uzlabošanai nepieciešams izstrādāt informatīvus ieteikumus procesa dalībniekiem. Šādos ieteikumos primāri vēršama uzmanība uz kasācijas būtības izskaidrošanu. Sākotnēji tā varētu būt noteikta veidlapa kasācijas sūdzības sastādīšanai, kas, pēc pārbaudes praksē, vēlāk varētu kļūt par obligātu prasību kasācijas sūdzības iesniegšanai. Kasācijas sūdzības kvalitāte ir arī tieši atkarīga no kasatora izpratnes par kasācijas instancē izskatāmo jautājumu būtības, proti, no izpratnes par to, kas ir tiesību jautājums. Jautājumā par kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikuma pamatojumu klātesošie norādīja, ka pakāpeniski veicināma izpratne, ka kasācija pieņem izskatīšanai tiesību jautājumus, nevis kā šobrīd – pārbauda iespējamus atteikuma pamatus. Nobeigumā, secinot, ka zemāku instanču nolēmumi ir kļuvuši pieejami, senatoru ieskatā, arī zudusi nepieciešamība kasācijas instances nolēmumā detalizēti atreferēt zemākās instancēs lemto. Kasācijas instances nolēmuma saturs apspriežams procesuālo regulējumu kontekstā.

Konference tika rīkota sadarbībā ar Tiesu administrāciju ESF projekta „Justīcija attīstībai” (Nr.3.4.1.0/16/l/001) ietvaros.

 

Informāciju sagatavoja

Anita Zikmane, Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja

E-pasts: anita.zikmane@at.gov.lv, tālrunis 67020315