Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā, kas notika 22.februārī, Senāta departamentu priekšsēdētāji minēja būtiskas tiesu sistēmas darba kvalitātes problēmas, kas neapšaubāmi ietekmē arī kasācijas instances darbu.

Nekvalitatīvas kasācijas sūdzības. Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja – lai gan jau vairākus gadus kasācijas instancē darbojas advokātu process, tas nav sasniedzis mērķi, proti, nav būtiski uzlabojusies situācija ar kasācijas sūdzību kvalitāti. Nav šaubu, ir daudz profesionāli uzrakstītu kasācijas sūdzību, bet pārāk liela daļa sūdzību satur lūgumu pārvērtēt faktiskos apstākļus, kas nemaz nav kasācijas tiesas kompetencē. Tāpat ir daudz kasācijas sūdzību ar nekvalitatīviem, līdz galam neizstrādātiem juridiskajiem argumentiem, kā arī tādu, kurās ir acīmredzama judikatūras nepārzināšana.

Civillietu departamenta priekšsēdētājs aicina sākt domāt par Augstākās tiesas advokātu sistēmas ieviešanu, līdzīgi, kā tas ir vairākās Rietumeiropas valstīs. “Tiesvedība kasācijas instancē pietiekami būtiski atšķiras no tiesvedības, kurā lieta tiek skatīta pēc būtības, un tai nepieciešama īpaša kvalifikācija,” uzsver Aigars Strupišs.

Uz kasācijas sūdzību slikto kvalitāti norādīja arī Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Viņas vērojums, ka ne visi advokāti izprot kasācijas būtību.

Nekvalitatīvi zemāku instanču tiesu nolēmumi. Kā otru lielāko problēmu Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja pārmērīgi lielo skaitu lietu, kuras nonāk kasācijas instancē ar nekvalitatīvi izvērtētiem lietas apstākļiem. Ar to saistīti vismaz trešdaļa atcelto spriedumu. Tas kavē departamentu pievērsties savai primārajai funkcijai – tiesību normu iztulkošanas jautājumiem ar mērķi uzturēt vienotu tiesu praksi. “Tas norāda uz zināmām kvalitātes problēmām zemāku instanču tiesu darbībā, kuru cēlonis var būt vai nu nolaidība, vai kvalifikācijas problēmas,” uzsvēra departamenta priekšsēdētājs.

Aigars Strupišs par to ir runājis, tiekoties ar Rīgas tiesu apgabala tiesnešiem, Tiesnešu biedrības kopsapulcē un lekcijās Tiesnešu mācību centrā. Par to ir ierosinātas divas disciplinārlietas. Departamenta priekšsēdētājs aicināja tiesnešus, kuri darbojas Tiesnešu disciplinārkolēģijā, nepieiet šo jautājumu skatīšanai formāli, bet izmantot likumā paredzētās tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu.

Savukārt tiesnešus aicināja attiekties pret katru sevis parakstīto spriedumu kā galīgu un nepārsūdzamu un attiecīgā cilvēka – lietas dalībnieka – dzīvi neatgriezeniski ietekmējošu. “Tas, ka virs jums ir nākamā instance, nedod tiesības paļauties uz to, ka jūsu kļūdas tiks izlabotas,” tā Civillietu departamenta priekšsēdētājs.

Administratīvo lietu departaments no kasācijas kārtībā pārsūdzētajām lietām pagājušajā gadā tiesvedību atteicis ierosināt 52%. No ierosinātajām lietām zemākas instances spriedums pilnībā vai daļēji atcelts 54%, lēmums – 33% lietu. Veronika Krūmiņa norāda, ka kasācijas kārtībā izskatītajās lietās jau otro gadu pēc kārtas pilnībā vai daļēji atcelto spriedumu skaits palielinājies par apmēram 3%, “savukārt attiecībā uz blakus sūdzības kārtībā izskatītajām lietām jāatzīmē, kas savā praksē neatminos tik strauju 8% atcelto spriedumu pieaugumu”. Skaidrojot iemeslus atcelto nolēmumu pieaugumam, departamenta priekšsēdētāja min, ka pierādījumi tikuši vērtēti salīdzinoši virspusēji, kā arī palielinājusies pārāk formāla un gramatiska tiesību normu izpratne. “Man nav izskaidrojuma šādām tendencēm, jo abās tiesu instancēs pamatā strādā pieredzējuši tiesneši un nolēmumu kvalitātes krituma iemesls nav slodzes jautājums,” norāda Veronika Krūmiņa. Salīdzinot neizskatīto lietu atlikumu uz vienu tiesnesi, pirmajā instancē tās ir aptuveni 35 lietas, apgabaltiesā – 30 lietas, Senātā – 90 lietas. Turklāt ir attīstījusies, nostiprinājusies un ir pieejama Senāta judikatūra, kas aptver pietiekami plašu tiesību jautājumu loku. 

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe norādīja uz pirmās instances un apelācijas instances tiesas lomu tiesu prakses veidošanā, jo kasācijas instances tiesā nonāk salīdzinoši neliels skaits no izskatītajām lietām. Augstākā tiesa tiesu praksi var ietekmēt tikai procesuālajā kārtībā vai apkopojot tiesu praksi. Procesuālā kārtībā izskatot lietas, Augstākā tiesa bieži secina, ka Senāta norādījumi netiek pienācīgi ņemti vērā. “Augstākā tiesa, izskatot lietas, ņem vērā ne tikai Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, bet arī iespējamās sekas, ja persona vēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tāpēc gan pirmās instances tiesai, gan apelācijas instances tiesai vajadzētu vispusīgi apsvērt jautājumu par Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma piemērošanu,” tā Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs.

22.februārī notika Augstākās tiesas plēnums, kurā tika izvērtēts Augstākās tiesas darbs 2018.gadā un noteiktas šā gada darba prioritātes.

 

Vēl par Augstākās tiesas plēnumu skatiet:

Augstākās tiesas darba prioritāte – lietu izskatīšanas termiņu samazināšana

Samazinājies Augstākajā tiesā saņemto lietu skaits

Paplašinās Augstākās tiesas nolēmumu un judikatūras pieejamība

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211