Saeima 19. aprīlī konceptuāli atbalstīja pēdējā laikā debates izraisījušos Kriminālprocesa likuma (KPL) grozījumus, vienlaikus atzīstot, ka pirms to pieņemšanas tālākajos lasījumos nepieciešamas plašākas debates un citu valstu pieredzes analīze. Līdz 21. maijam Juridiskajā komisijā deputāti par grozījumiem var iesniegt priekšlikumus.

Ar grozījumiem noteiks, ka ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir tikpat smags, smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgu nodarījumu. Šā panta noteikumus nav paredzēts piemērot personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 116., 117., 118., 125., 159., 160., 251., 252. un 253.1 pantā, - par slepkavību, tīšu smagu miesas bojājumu, izvarošanu, vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu, narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu un pamudinājumu tās lietot.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns atzīst, ka grozījumi principā ir atbalstāmi un nepieciešami, lai pastiprinātu cīņu ar noziedzību, īpaši organizēto. Viņš uzskata, ka grozījumu izskatīšanu Saeimā nevajag vilcināt, neskatoties uz asajām debatēm, ko tie izraisījuši. Tomēr, viņaprāt, vēl ir nepieciešama nopietna diskusija par to, kādiem noziedzīgiem nodarījumiem tā sauktā prokurora vienošanās ir piemērojama, uz ko, iebilstot pret izmaiņu pieņemšanu, norādījis Augstākās tiesas Krimināllietu departaments. A. Guļāns atzīmē, ka nav pietiekami plaši prognozētas iespējamās sekas tik kardinālai izmeklēšanas un tiesu prakses grozīšanai. Viņaprāt rūpīgi jāizpēta un jāanalizē informācija par to, kā vienošanās starp prokuroru un noziedznieku tiek realizēta citās Eiropas Savienības valstīs un uz kuriem kriminālnoziegumiem tā tiek attiecināta. Diskusija nepieciešama arī par to, kas šīs prokuratūras un likumpārkāpēja vienošanās kontrolēs – pati ģenerālprokuratūra vai varbūt tomēr tiesa.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments Saeimas Juridiskajai komisijai bija sniedzis atzinumu, ka konceptuāli neatbalsta Kriminālprocesa likuma 410. panta grozījumus un no tā izrietošos grozījumus Krimināllikuma 60. pantā, jo nesaskata pietiekamu motivāciju likumprojektā ietverto grozījumu izdarīšanai. Departamenta rīcībā nav pārliecinošu argumentu, kādēļ nepieciešami grozījumi, kas tik būtiski paplašina ģenerālprokurora pilnvaras vienpersoniski pieņemt lēmumus par kriminālprocesa izbeigšanu un paplašina personu loku, attiecībā uz kurām ģenerālprokurors var pieņemt šādu lēmumu. Grozījumi paredz, ka ģenerālprokurors var pieņemt lēmumu izbeigt kriminālprocesu ne tikai pret personām, kuras izdarījušas vieglāku noziegumu kā tās personas, kuru izdarīto noziegumu būs palīdzēts atklāt, bet arī personām, kuru izdarītais noziegums būs vienādi smags. Otrkārt, grozījumi paplašina to personu loku, attiecībā uz kurām ģenerālprokurors var pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Jaunajā redakcijā paredzēts, ka šie noteikumi nav piemērojami tikai tām personām, kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par tādu sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kas paredzēti KL deviņos pantos. Taču, atšķirībā no spēkā esošā likuma, no kriminālatbildības var atbrīvot personas, kuras izdarījušas tādus smagus noziegumus kā personu nolaupīšana pastiprinošos apstākļos, ķīlnieku sagrābšana, cilvēku tirdzniecība, mazgadīgo piespiešana nodarboties ar prostitūciju, personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai, laupīšana pastiprinošos apstākļos, krāpšana un piesavināšanās, un citus, par ko paredzēts sods virs 10 gadiem un kas ir bieži izplatīti.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211