Augstākās tiesas priekšsēdētāja sasauktā departamentu priekšsēdētāju sēdē izšķirts Administratīvo lietu departamenta jautājums par lietas pakļautību, atzīstot, ka prasījums atlīdzināt valsts amatpersonas bezdarbības rezultātā nodarītus mantiskus zaudējumus nav pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā, ja šī bezdarbība atzīta par noziedzīgu nodarījumu. Tad primāri par nodarīto kaitējumu un par zaudējumiem atbild tieši persona, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un šī persona atbild Kriminālprocesa likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jautājums par lietas piekritību radies lietā par pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, kurā lūgts uzlikt Valsts meža dienestam pienākumu atlīdzināt pieteicējai nodarītos mantiskos zaudējumus. Pieteikumā norādīts, ka mežsardzes prettiesiskās bezdarbības rezultātā nelikumīgi izcirsti koki pieteicējai piederošajā nekustamajā īpašumā. Mežsardzes bezdarbības prettiesiskums ir atzīts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā.

Departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmumā skaidrots: ja personai nemantiskais kaitējums vai zaudējumi ir nodarīti ar noziedzīgu nodarījumu, tad primāri kārtība, kādā ir atlīdzināms šāds kaitējums vai zaudējumi, ir regulēta Kriminālprocesa likumā. Personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likums paredz, ka jautājumu par atlīdzinājumu cietušais var risināt arī civilprocesuālā kārtībā. Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tātad noziedzīga nodarījuma gadījumā primāri par nodarīto kaitējumu un par zaudējumiem atbild tieši persona, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Taču tas nenozīmē, ka publiskai personai, kuras amatpersona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nevar iestāties nekāda atbildība. Tai var iestāties atbildība subsidiāri kā darba devējam, pamatojoties uz Civillikuma 1782.pantu. Ja kāds nepiegriež vajadzīgo uzmanību, izvēloties kalpotājus un citus darbiniekus, un nepārliecinās papriekš par viņu spējām un noderību izpildīt viņiem uzliekamos pienākumus, tad viņš atbild par zaudējumiem, ko viņi ar to nodarījuši trešajai personai. Līdz ar to cietušajam ir tiesības vērsties arī pret amatpersonas darba devēju civilprocesuālā kārtībā.

Administratīvā procesa likums un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums regulē kārtību, kādā var saņemt atlīdzinājumu par kaitējumu vai zaudējumiem, kuri ir nodarīti ar administratīvo aktu, faktisko rīcību vai citām administratīvā procesa kārtībā pārbaudāmām iestādes darbībām valsts pārvaldes jomā. Šo likumu mērķis nav nodrošināt atlīdzinājumu cietušajam par kaitējumu vai zaudējumiem, kas nodarīti ar noziedzīgu nodarījumu, kuru ir izdarījusi valsts amatpersona.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēdēs, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību.

Departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmumu skatiet šeit

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211