Augstākajai tiesai aizvadītais 2009. gads bijis spraigs un smags gan saņemto un izskatīto lietu skaita ziņā, gan saistībā ar 25% budžeta samazinājumu, kas atstājis iespaidu uz Augstākās tiesas darbību un arī attīstību, secināja Augstākās tiesas pārskata plēnums 5. martā.

Gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, gan Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji un Administrācijas vadītāja savos ziņojumos un pēc plēnuma notikušajā preses konferencē aktualizēja problēmas un izteica arī priekšlikumus to risinājumam. Taču Augstākajai tiesai nav likumdošanas iniciatīvas, ieteikumu ieviešanai nepieciešama likumdevēja izpratne un rīcība.

2009. gadu sākot, lietu atlikums no iepriekšējā gada bija 2108 lietas, 2009. gadā saņemtas 4579 lietas. Kaut arī izskatīts rekordliels lietu skaits - 4219 lietas, tie ir 63% no tiesvedībā esošajām lietām un neizskatīto lietu atlikums gada beigās bija 2468 lietas. Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs norādīja, ka tiesas funkcijas spriest tiesu lietas kvalitatīvi un saprātīgos termiņos izpilde ir ļoti apgrūtināta. Šobrīd, saņemot civillietu apelācijas kārtībā, tās izskatīšana iespējama, ātrākais, 2011. gada oktobrī vai novembrī, bet krimināllietā pirmā tiesas sēde palātā varētu notikt, ātrākais, 2011. gada aprīlī vai maijā. Augstākās tiesas tiesnešiem strādāt vēl intensīvāk kā šobrīd nav iespējams, kā uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs, „cilvēka fiziskajām spējām ir robeža”. 2009. gadā Augstākās tiesas tiesnesim izskatīšanā bijušas vidēji 100 lietas, Senātā šis rādītājs ir vēl augstāks - katram senatoram vidēji 120 lietas, kas liecina par nopietnu un lielu slodzi.

Kā iespējamais risinājums situācijā, ja slodze ir ļoti liela, pirmām kārtām tika minēta tiesnešu skaita palielināšana. Kaut arī Saeimas noteiktais tiesnešu skaits Augstākajā tiesā ir 53, finansējums piešķirts 46 tiesnešu darba samaksai. 2009. gadā darbu Augstākajā tiesā beidza četri tiesneši, šogad vēl divi, bet darbu nav sācis neviens jauns tiesnesis.

Saprotot, ka ekonomiskā situācija valstī un Augstākajai tiesai piešķirtais budžets neļaus aizpildīt visas nepieciešamās tiesnešu amata vietas, tika izteikta arī virkne citādu risinājumu, kas sekmētu efektīvāku tiesu, tai skaitā Augstākās tiesas, darbu.

Senāta Civillietu departaments

Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns atzīmēja, ka departamentā izskatīto lietu skaits - 1065 lietas - ir lielāks kā iepriekšējos gados un vairāk lietu izskatīt nav bijis senatoru iespējās. Departamenta senatori nopietni strādājuši arī judikatūras veidošanā, snieguši atzinumus Satversmes tiesai un piedalījušies likumprojektu izstrādes darba grupās.

Bez departamenta darba organizēšanas un tiesu lietu izskatīšanas departamenta priekšsēdētāja ievērojama darba daļa ir sūdzību pārbaude un protestu sagatavošana: pagājušajā gadā pārbaudītas vairāk kā 900 sūdzības un iesniegti 196 protesti. Šī darba apjoms palielinājies gan tādēļ, ka pieaudzis sūdzību skaits, gan tādēļ, ka pagājušajā gadā likvidēta Augstākās tiesas Sūdzību izskatīšanas nodaļa. V.Jonikāns norādīja, ka šobrīd uzraudzības protestus var iesniegt trīs amatpersonas - Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs un ģenerālprokurors. Iespējams, būtu lietderīgi pārskatīt civilprocesu, un šo funkciju atstāt tikai ģenerālprokuroram, tādējādi atslogojot Augstākās tiesas priekšsēdētāja un departamenta priekšsēdētāja darbu.

Tāpat V.Jonikāns rosināja izvērtēt, vai nepieciešams tik plaši argumentēt Senāta departamenta Rīcības sēdes lēmumus, atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, kā to šobrīd nosaka civilprocess.

Senāta Krimināllietu departaments

Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš vērsa uzmanību faktam, ka 62% iesniegto kasācijas sūdzību Krimināllietu departaments atsaka izskatīt, jo tās nav pamatotas ar procesa likumā noteiktajām prasībām. Taču arī atteikumu sagatavošana prasa senatoru laiku un darbu.

Savukārt rakstveida procesu, kas tiek pamatā izmantots, izskatot lietas Krimināllietu departamentā, P.Gruziņš vērtēja kā valsts resursu racionālas izmantošanas un taupīšanas piemēru un ieteica padomāt par šīs formas plašāku ieviešanu arī civilprocesā un administratīvajā procesā.

Arī Krimināllietu departamentā pieaudzis darba apjoms sakarā ar to, ka likvidēta Sūdzību izskatīšanas nodaļa. Pērn Krimināllietu departamentā izskatīti ap 400 iesniegumu, uz kuriem sniegtas atbildes.

Lai palīdzētu zemāku instanču tiesnešiem un prokuroriem iepazīties un izmantot Senāta juidkatūras atziņas, departamenta kopsapulču lēmumi izsūtīti visām tiesām un prokuratūrai.

Departamenta priekšsēdētājs pauda bažas par likumdošanas nestabilitāti. „Biežās izmaiņas likumos rāda, ka nav stabilitātes likumdošanā, kas savukārt var radīt sabiedrībā tiesisko nihilismu,” sacīja departamenta P.Gruziņš. Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir grūti strādāt gan tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, gan tiesām.

P.Gruziņš atzina, ka ir problēmas prokuratūras celto apsūdzību kvalitātē - reizēm apsūdzība ir nesaprotama, izplūdusi, tiesai tiek nodotas lietas ar nepietiekamiem pierādījumiem. Tāpat ir redzams, ka problēmas ir jau ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanas sākuma stadijā Finanšu un Ekonomikas policijā.

Plēnumā piedalījās arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Viņš piekrita, ka viens no šīs problēmas cēloņiem ir Kriminālprocesa likums, kas devis kvalitatīvus rezultātus, bet, no otras puses, radījis tendenci, ka aptuveni 80% lietu tiesās tiek izskatītas bez pierādījumu pārbaudes, tādejādi prokurori zaudē kvalifikāciju. Ģenerālprokurors atzina, ka prokuroru darba kvalitāti nepieciešams uzlabot un aicināja tiesnešus par problēmām ziņot prokuratūrai.

Kopumā prokuratūras darbu un sadarbību ar Senāta Krimināllietu departamentu P.Gruziņš vērtēja atzinīgi. Ņemot vērā, ka drīz Augstākās tiesas priekšsēdētājam jāizvēlas nākamais ģenerālprokurora amata kandidāts, P.Gruziņš izteica vērtējumu arī Jāņa Maizīša darbam: "Nekļūdās tas, kas nestrādā. Bet neesmu redzējis tādas kļūdas, lai varētu teikt, ka Maizītis neder ģenerālprokurora amatam.” P.Gruziņš pauda cerību, ka J.Maizīša korektums, prasmes un zināšanas tiks izmantotas tieslietu sistēmā un arī turpmāk viņš piedalīsies Augstākās tiesas plēnumos.

Senāta Administratīvo lietu departaments

Profesionāla lietu izskatīšana un nolēmumu kvalitātes pilnveidošana bija Senāta Administratīvo lietu departamenta svarīgākā prioritāte aizvadītajā gadā. „Īsu un turklāt labi motivētu nolēmumu sagatavošanā nepieciešama augsta tiesnešu kvalifikācija,” norādīja departamenta priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Guļāns.

Lietu plūsmas paātrināšana bija otrā departamenta darba prioritāte. Administratīvo lietu departamentā saņemts vairāk lietu nekā 2008.gadā un arī izskatīts par 7% vairāk, tādējādi, neskatoties uz salīdzinoši lielo neizskatīto lietu atlikumu, bilance ir pozitīva.

Kā trešo Administratīvo lietu departamenta darbības prioritāti aizvadītajā gadā A.Guļāns minēja sabiedrības izglītošanu. Senāta Administratīvo lietu departaments organizēja plašu publisko konferenci „Administratīvā procesa un tiesvedības pieci gadi Latvijā”, kā arī senatori vadīja tiesību zinību stundas skolēniem. A.Guļāns atzīmēja, ka tas ir abpusēji vērtīgs process, jo tikai tā tiesneši var saprast, cik sabiedrība ir informēta par tiesas darbu. Senatori, tostarp arī viņš pats, vadījuši stundas 722 skolēniem no 30 Latvijas skolām, un tas bijis interesants pasākums, kurā būtu jāiesaistās visiem Augstākās tiesas tiesnešiem.

Administratīvo lietu departamentam neizskatīto lietu atlikums ir samazinājies, taču A.Guļāns norāda uz tendenci, kas neliecina par valsts līdzekļu un cilvēkresursu efektīvu izmantošanu. „Bieži vien tiesāšanās notiek tiesāšanās pēc. Ja redzams, ka Senāts jau vairākās lietās pieņēmis līdzīgus nolēmumus un judikatūra jau ir pietiekami nostiprinājusies, dažkārt šķiet dīvaini, kāpēc spriedumi tiek pārsūdzēti un pārsūdzēti,” preses konferencē sacīja A.Guļāns. Viņš atzina, ka atsevišķās sarunās ar iestāžu pārstāvjiem tiek konstatēts: viņi saprot, ka nav nekādas perspektīvas, bet izpilda iestādes vadītāja uzdevumu spriedumu pārsūdzēt. Senators pieļāva, ka līdzīga situācija varētu būt arī Senāta Civillietu departamentā.

Senāta Administratīvo lietu departamenta darbu A.Guļāns raksturoja kā radoša kolektīva koleģiālu darbu un īpaši atzīmēja senatoru palīgu augsto kvalifikāciju, pašdisciplīnu un pašmotivāciju.

Civillietu tiesu palāta

Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars atzina, lai palāta strādātu normālos apstākļos un neizskatīto lietu uzkrājums samazinātos, Civillietu tiesu palātā būtu vajadzīgi pieci tiesnešu sastāvi, tas ir 15 tiesneši. Pagājušajā gadā palātā strādāja 11 tiesneši un izskatīja 1275 lietas, gada beigās neizskatītas palika 1186 lietas. Kā problēmas pagaidu risinājumam G.Aigars redz likumā „Par tiesu varu” izdarītos grozījumus, kas dod iespēju tiesu palātas tiesneša vakances aizvietošanu uz laiku uzdot pildīt apgabaltiesas tiesnesim.

Tiesu palātas priekšsēdētājs norādīja, ka ir vienkāršoti domāt, ka civillietu izskatīšanu varētu sekmēt tas, ja vienkārši "ātrāk skatītu vairāk lietu vienā dienā, mēnesī un gadā”. Katrā lietā ir divas puses un katra no tām izmanto savas tiesības lūgt, lai pārbauda pierādījumus un uzklausa.

G.Aigars arī atzīmēja, ka problēma ir juridiskās palīdzības līmenī - jo tā ir kvalitatīvāka, jo ātrāk tiek atrasta problēma, kas tiesai ir jārisina. Šobrīd 46% Civillietu tiesu palātā apelācijas kārtībā iesniegto prasību ir nepamatotas.

Krimināllietu tiesu palāta

Arī Krimināllietu tiesu palāta pagājušajā gadā strādājusi ar nepilniem trīs tiesas sastāviem. Palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis norādīja, ka nepiepildījās prognozes, ka līdz ar izmaiņām Kriminālprocesa likumā, mainoties lietu piekritībai, strauji samazināsies lietu apjoms Krimināllietu tiesu palātā.

Joprojām palātas lielākā problēma ir atlikto lietu skaits. Katra otrā tiesas sēde tiek atlikta, jo procesa dalībnieki neierodas uz lietas izskatīšanu. "Tiek uzrādītas ārstu zīmes, taču būsim reāli – aptuveni 80% ārstu zīmju ir par izdomātām slimībām," preses konferencē uzsvēra Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs.

E.Kušķis norāda, ka būtu nepieciešams stingrāk regulēt lietas dalībnieku rīcību, lai viņi būtu ieinteresēti pēc iespējas ātrākā lietas izskatīšanā. Taču par iespējamu tiesnešu skaita palielināšanu palātā priekšsēdētājs ir piesardzīgs. Viņaprāt tiesu palātu nākotne ir tik neskaidra, ka pieņemt darbā jaunus tiesnešus būtu neapdomīgs lēmums. Lietu skaitam palātā tuvāko gadu laikā būtu jāsamazinās aptuveni uz pusi, tādēļ racionālāk būtu lietu uzkrājumu „deldēšanas” laikā izmantot iespēju vakantās vietas uz laiku aizpildīt apgabaltiesas tiesnešiem.

Judikatūras nodaļa

Judikatūras nodaļas darba mērķis 2009.gadā bija Senāta judikatūras pieejamības pilnveidošana. „Lai judikatūrai būtu vērtība, svarīgi, lai tā būtu publiski pieejama,” uzsvēra nodaļas vadītāja Zigrīda Mita.

Kopš 2009.gada maija Senāta judikatūras datubāze publiski pieejama portālā www.tiesas.lv. Pusgada laikā šī datubāze izmantota 221 391 reizi. Tāpat Augstākās tiesas mājas lapā judikatūras sagatavotie nolēmumi ir visbiežāk meklētā sadaļa. Judikatūras nodaļas palīdzību izmantojuši ne tikai visu instanču tiesneši, bet arī advokāti, doktoranti, dažādas valsts un sabiedriskās institūcijas, arī Lietuvas Augstākās tiesa un citi interesenti. Z.Mita uzsver, ka ļoti nepieciešams būtu veikt pētījumu par Senāta judikatūras veidošanu un izmantošanu piecpadsmit gados, kopš izveidots Senāts.

Ir cerība, ka šādam vienam pētījumam šogad Augstākajai tiesai tomēr izdosies atrast līdzekļus samazinātajā tiesas budžetā. Pagājušajā gadā, neskatoties uz to, ka valdības sociālie partneri vienotas tiesu prakses veidošanu atzinuši par nevajadzīgu Augstākās tiesas funkciju un līdzekļi netika piešķirti, Judikatūras nodaļa veica divus tiesu prakses pētījumus civiltiesību un krimināltiesību jomā.

Runājot par judikatūras pieejamību, Z.Mita minēja vēl vienu problēmu, proti, nolēmumu anonimizāciju atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumiem. No nolēmumiem izņemot visus personu datus, kā to paredz šie noteikumi, nolēmumi kļūst neuztverami un nesaprotami. Tieslietu ministrija, gatavojot šos noteikumus, Augstākās tiesas iebildumus un priekšlikumus neņēma vērā.

Priekšlikums veikt Augstākās tiesas darba efektivitātes pētījumu

Izdarot kopsavilkumu par Augstākās tiesas darbu 2009.gadā, tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs teica paldies visiem tiesnešiem un darbiniekiem. Viņš atzina, ka, izvērtējot gada darbu, ar gandarījumu secinājis, cik daudz labu lietu tiesai izdevies izdarīt, neskatoties uz kraso budžeta samazinājumu, un cik daudz papildus darba darījuši tiesneši, neskatoties uz pārslodzi tiesu lietu izskatīšanā.

Protams, ne viss ir ideāli, un nav pamata cerēt, ka ekonomiskā situācija valstī strauji uzlabosies vai tiesu lietu skaits strauji samazināsies. Tādēļ I.Bičkovičs izteica priekšlikumu veikt pētījumu par Augstākās tiesas darba efektivitāti, lai mēģinātu atrast vēl papildus iekšējās rezerves tiesas darba efektivizēšanai šodienas situācijā. „Ar to nav domāts, ka kāds par maz strādātu. Gluži pretēji - jāmēģina sakārtot darba procesus tā, lai mazinātu tiesnešu un darbinieku slodzi,” skaidroja priekšsēdētājs. Piemēram, racionālāk izmantotu tiesnešu palīgu darbu, domātu, kā mazināt pārlieku lielo nekvalitatīvo ienākošo dokumentu, tai skaitā tiesu lietu, gūzmu. Izanalizētu un dotu atzinumu par priekšlikumu noteiktu kategoriju bezstrīdus civillietu nodot notāru izskatīšanai, sagatavot priekšlikumus par Senāta Rīcības sēžu vienkāršošanu utt..

I.Bičkovičs arī mudināja tiesnešus aktīvāk sekot likumdošanas procesiem, izteikt priekšlikumus un paust savu pozīciju par grozījumiem likumos, kas tiešā veidā skar tiesnešu darbu, piemēram, par Tiesnešu disciplinārtiesas izveidi, tiesnešu pāratestāciju, Tieslietu padomi un citiem aktuāliem jautājumiem.

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš, uzrunājot Augstākās tiesas tiesnešus, vaicāja viņu viedokli par tiesnešu iespējamam algu samazinājumam, 40 gadu vecuma cenzu tiesnešiem, Tieslietu padomi, kā arī par atsevišķu kategoriju civillietu izņemšanu no tiesu kompetences un nodošanu notāriem. Plēnuma noslēgumā debates izvērsās par šiem jautājumiem.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211