Trīs ASV juristi no Ņūdžerijas - apgabaltiesas tiesnesis Stenlijs Ričards Česlers (Stanley Richard Chesler), aizstāvības advokāts Ričards Koulins (Richard Coughlin) un prokurors Marks D. Larkins (Marc D. Larkins) - 21. aprīlī viesojās Augstākajā tiesā, lai pārrunātu vienošanās piemērošanu pirmstiesas procesā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, iepazīstinot kolēģus no Amerikas ar Latvijas Kriminālprocesa likuma normām un jaunākajām likumdošanas iniciatīvām, uzsvēra, ka, viņaprāt, arī Latvijā ir nepieciešama plašāka vienošanās procesa piemērošana.

Viesi pastāstīja, ka ASV vienošanās pirmstiesas procesā notiek jau apmēram sešdesmit gadus, un prokuroriem ir diezgan liela rīcības brīvība. Tiesnesis Česlers (Chesler) uzsvēra, ka federālajā līmenī un dažādās pavalstīs pastāv dažādi modeļi. Piemēram, federālajās tiesās, ja apsūdzētais atzīst savu vainu, vienošanos panāk starp aizstāvi un prokuroru, tā ir rekomendējoša tiesai, tomēr tiesnešiem paliek rīcības brīvība, nosakot sodu. Dažās pavalstīs savukārt ir prakse, ka vienošanos panāk kopīgi aizstāvis, prokurors un tiesnesis, bet citās tiesnesis no vienošanās var arī atteikties. Jautāti, kurš modelis ir efektīvāks, viesi uzsvēra, ka katrs no tiem ir efektīvs savā vidē, jo ņem vērā gan vietējās īpatnības, gan tiesu noslodzi.

Vienošanās procesu ASV varot izmantot visās lietu kategorijās, taču tas, kāda tieši vienošanās tiek panākta, atkarīgs gan no konkrētās lietas veida, gan prokurora pozīcijas, gan apsūdzētā personības un citiem apstākļiem.

Tomēr būtiski esot tas, ka ASV tiesu sistēma sagaida, ka persona, ar ko vienojas par vieglāku sodu, atzīst savu vainu, tātad cilvēki, kas gatavi sadarboties, zina, ka netiks pilnībā atbrīvoti no soda.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī gadījumus, kādos iespējams iegūt pilnīgu imunitāti, kas ASV galvenokārt notiekot, ja cilvēks pats piesakās palīdzēt, pirms pret viņu savākti pierādījumi. Tad ļoti nozīmīga loma ir liecinieku aizsardzības programmai.

Sarunas noslēgumā gan Latvijas, gan Amerikas pārstāvji vienojās, ka neviena sistēma nav perfekta, taču, tā kā pie mums šī procedūra ir tikai attīstības sākumstadijā, iepazīties ar citu valstu pieredzi ir ļoti vērtīgi. Sarunā no Augstākās tiesas piedalījās arī Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, Krimināllietu palātas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Administrācijas vadītāja Anita Kehre.

ASV ekspertu vizīti Latvijā organizē ASV vēstniecība. Projekta ietvaros trešdien Rīgas Juridiskajā augstskolā paredzēta diskusija, kurā piedalīties uzaicināti arī Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš un senatore Valda Eilande.

Informāciju sagatavoja Anita Kehre, Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja

E-pasts: anita.kehre@at.gov.lv; tālrunis: 7020395, 29287367