Augstākās tiesas plēnums 23. novembrī atkārtoti par Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju ievēlēja Ivaru Bičkoviču. Šis Bičkovičam būs jau trešais pilnvaru termiņš palātas priekšsēdētāja amatā, pirmoreiz viņš ievēlēts 1996. gadā, atkārtoti 2002. gadā

Sniedzot atskaiti par iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā paveikto, I. Bičkovičs atzīmēja, ka Krimināllietu tiesu palātas darba apjoms būtiski palielinājies: katru gadu palātā izskatīšanā ienāk aptuveni 400 lietas, bet vidēji 200 ir atlikums no iepriekšējā gada. Statistika rāda, ka tikai aptuveni pusē no apelācijas kārtībā skatītajām lietām apgabaltiesu nolēmumi tiek atstāti negrozīti. Savukārt Krimināllietu tiesu palātas nolēmumi, lietu skatot kasācijas kārtībā, 80-90% gadījumos paliek negrozīti. Kā lielākās problēmas Krimināllietu palātas darbā I. Bičkovičs minēja lietu atlikšanu un tiesnešu darba intensitāti. Aptuveni 40% no nozīmētajām lietām netiek izskatītas paredzētajā laikā un tiek atliktas, kas rada lielu lietu atlikumu un papildus noslogojumu. Kā iemeslus lielajam skaitam atlikto lietu I. Bičkovičs minēja biežo advokātu neierašanos, apsūdzēto konvojēšanas problēmas, lietu izskatīšanā iesaistīto personu biežo slimošanu, kā arī papildpienākumus, kas apelācijas instances tiesai uzlikti līdz ar jauno Kriminālprocesa likumu.

Šo problēmu risināšanu I. Bičkovičs minēja kā svarīgākos uzdevumus turpmākajam laikam. Jautāts par attieksmi pret topošo Tiesu iekārtas likumu, kurā tiesu palātas Augstākajā tiesā nav paredzētas, I. Bičkovičs atzina, ka ir pret šādām pārmaiņām, jo piecpadsmit gadus esošā sistēma nav parādījusi būtiskus trūkumus un nepieciešamību mainīt kārtību. Turklāt, kā uzskata I. Bičkovičs, „kā spēlējoši treneri tiesu palātas tiesneši var dot vairāk nekā tikai Senāts, kur nonāk salīdzinoši neliels skaits lietu.”

Augstākās tiesas plēnums Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja darbu iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā vērtēja atzinīgi un Senāta krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš Ivara Bičkoviča kandidatūru izvirzīja arī nākamajam pilnvaru termiņam. P. Gruziņš norāda, ka I. Bičkovičs ir autoritāte ne tikai Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem, bet arī citu līmeņu tiesu tiesnešiem un arī senatoriem. Viņa autoritāte balstīta uz labajām juridiskajām zināšanām, praktiskā darba pieredzi un prasmi organizēt tiesu palātas darbu. I. Bičkovičs arī pats piedalās konkrētu krimināllietu izskatīšanā, labi orientējas materiālajās un procesuālajās tiesību normās, prot tās piemērot un pārliecināt par savu viedokli.

Bičkoviča kandidatūru atbalstīt aicināja arī Krimināllietu tiesu palātas tiesneši Pēteris Opincāns un Leontīne Plūksna, atzīmējot vadītāja pieredzi, profesionalitāti, darba spējas, cilvēciskās īpašības un spēju saliedēt kolektīvu.

Bez tiešajiem darba pienākumiem I. Bičkovičs ir lektors un semināru vadītājs Tiesnešu mācību centrā, piedalās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Juridiskās komisijas sēdēs likumprojektu izstrādāšanā. I. Bičkovičs ir Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents un arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas – loceklis.

Slēgtajā balsojumā Augstākās tiesas plēnums par Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Ivaru Bičkoviču.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 44. panta 2. daļu Senāta departamentu un palātu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās tiesas plēnums. Savukārt 44. panta 3. daļa nosaka, ka departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir pieci gadi.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211