2015.gadu Augstākā tiesa pabeigusi ar vairākiem pozitīviem lietu izskatīšanas rādītājiem.

Samazinājies saņemto lietu skaits. Gandrīz par trešdaļu samazinājiesAugstākajā tiesā saņemto lietu skaits. 2015.gadā saņemtas 3562 lietas – par 1374 mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Palielinājies izskatīto lietu skaits. Ja 2014.gadā Augstākā tiesa izskatīja 54% no tās tiesvedībā esošajām lietām, tad pērn – 60%.

Samazinājies lietu atlikums. Lietu atlikums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 25%. 2015.gada sākumā Augstākajā tiesā neizskatītas bija 3943 lietas, gada beigās – 2955.

 

Civillietu departaments izskatījis par 500 lietām vairāk nekā 2014.gadā un saņēmis par 174 lietām mazāk – līdz ar to departaments izskatījis 53% no tā tiesvedībā esošajām lietām un spējis lietu uzkrājums samazināt par 21%.

Krimināllietu departaments joprojām izskatījis procentuāli visvairāk lietu – 85% no tā tiesvedībā esošajām lietām. Taču tas ir par 92 lietām mazāk nekā iepriekšējā gadā, un kaut arī saņemts par 20 lietām mazāk nekā iepriekšējā gadā, lietu uzkrājums departamentā palielinājies par 20%.

Administratīvo lietu departamentam ir vislielākais lietu uzkrājuma palielinājums – par 25%. Kaut gan departaments izskatīja par 84 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā un kopumā tas ir 61% no tiesvedībā esošajām lietām, lietu uzkrājums pieaug, jo 2015.gadā saņemts par 63 lietām vairāk.

Civillietu tiesu palāta pagājušajā gadā izskatījusi 825 lietas, bet 68 lietas nodevusi citai tiesai. Gadu sākot, palātas tiesvedībā atlikušas 507 lietas.  

Augstākās tiesas darbības rādītāju kopsavilkums par 2015.gadu

 

Augstākās tiesas plēnumā, analizējot aizvadītā gada tiesvedības procesu tendences, Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits, ko jāizskata departamentam, kā arī 3,4 reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Priekšlikums: grozījumi likumā, paredzot, ka rīcības sēdē var atteikt skatīt blakus sūdzību, ja pārsūdzētais lēmums ir pareizs; valsts nodevas noteikšana par pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem un šo pieteikumu izlemšana apelācijas instancē.

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe norādīja, ka pēc Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas departaments pārņēma lietas par izdošanas pieļaujamību, kā arī papildpienākumus, kas izriet no speciālajiem likumiem. Laika ziņā šo pienākumu pildīšana kopumā aizņēma aptuveni 3 mēnešus no tiesnešu darba. Priekšlikums: grozījumi speciālajos un procesuālajos likumos, pārskatot šo kasācijas instancei uzlikto papildfunkciju.

Administratīvo lietu departaments saņemto lietu pieaugumu skaidro ar tiesnešu skaita palielināšanu apgabaltiesā, līdz ar to – ātrāku lietu apriti apelācijas instancē; ar grozījumiem procesa likumā, nosakot, ka par kasācijas sūdzību un blakus sūdzību virzību lemj Administratīvo lietu departaments, nevis zemāku instanču tiesas, kā tas bija iepriekš. Departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa norādīja, ka departamenta slodzi palielina arī procesuāli jautājumi un atsevišķas lietu kategorijas netiek pārsūdzētas apelācijas instancē, bet uzreiz kasācijas kārtībā. Priekšlikums: neveidot izņēmumus no trīspakāpju tiesu sistēmas un zemāku instanču tiesu darba organizācijas un nolēmumu argumentācijas kvalitātes uzlabošana.

Augstākās tiesas plēnums, kurā analizēts 2015.gada darbs, notika 26.februārī.

 

Vēl par plēnumu:

2015.gads Augstākajā tiesā - lietu uzkrājuma samazināšana un kasācijas instances stiprināšana

Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas trīs darbības virzieni

Disciplinārtiesas priekšsēdētājs: nedrīkst tiesnesim iedzīt bailes drosmīgi interpretēt likumu

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211