Samērojot divas darba prioritātes – stabilas judikatūras veidošanu un ātra kasācijas procesa nodrošināšanu, Senāta Krimināllietu departaments aizvadītajā gadā meklējis risinājumus, kā iespējami vairāk laika veltīt to tiesību jautājumu padziļinātai izpētei, kuri ir nozīmīgi judikatūrai. Akcents likts uz iepriekš mazāk izmantotu darbības modeli, kam jānodrošina stabilāka judikatūra un intensīvāka Senāta atziņu izmantošana tiesu nolēmumos.

Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā 22.janvārī departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova norādīja: “Judikatūras skaidrībai un stabilitātei vajadzētu samazināt kļūdainu nolēmumu daudzumu zemākas instances tiesās, līdz ar to – lietu nonākšanu Senātā, bet lietas nonākšanas gadījumā ļautu atteikt rosināt kasācijas tiesvedību, atsaucoties uz stabilu judikatūru konkrētajā tiesību jautājumā. Šādu risinājumu esam akcentējuši departamenta darbībā.”

Modeļa būtība tāda, ka, skatot lietas, senatori identificē tās, kurās skartais tiesību jautājums ir īpaši aktuāls un attiecināms uz lielu daudzumu kriminālprocesu. Tas tiek izpētīts pēc iespējas padziļināti. Taisot konkrētā lietā lēmumu, tajā tiek izklāstītas atziņas vai arī sakoncentrēti šajā jautājumā jau izdarīti atzinumi iepriekšējos lēmumos. Tālāk departaments darbojas, lai šīs atziņas uzzina pēc iespējas vairāk tiesnešu. Caur publikācijām, priekšlasījumiem, diskusijām. Visbeidzot – ja jautājuma izpētes laikā departaments konstatē nepieciešamību izdarīt grozījumus, papildinājumus kādā likumā, tad izstrādā priekšlikumus un sniedz tos virzīšanai likumdevējam.

2020.gadā šādu modeli Krimināllietu departaments jau realizēja jautājumā par kaitējuma atlīdzību cietušajam ceļu satiksmes negadījumos. Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas atziņas, Senāts grozīja savu agrāko judikatūru un atzina, ka  kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu vai kuri pārsniedz šajā likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Judikatūras maiņa šajā tiesību jautājumā skāra faktiski visus no ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem izrietošos kriminālprocesus.

Otrs departamenta akcentētais tiesību jautājums bija saistībā ar vienošanās procesiem. Izskatot šīs kategorijas lietas kasācijas kārtībā, secināts, ka noteiktais regulējums ir nepilnīgs, un tas izraisa tiesā apstiprināto vienošanos atcelšanu. Balstoties uz Senāta judikatūru, veikti grozījumi likumā, precizējot vienošanās protokola saturu. Sakārtojot normatīvo regulējumu, mazināta kļūdu iespējamība vienošanās procesos un nosacīti iedotas vadlīnijas šīs kategorijas lietu skatīšanai.

Paveiktais ir devis pamatu departamentam sagatavot projektu un lūgt virzīt izskatīšanai grozījumus Kriminālprocesa likumā par vienošanās procesos pieņemto pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzību apgabaltiesā, nevis kasācijas kārtībā, kā tas noteikts šobrīd. Pozitīva risinājuma gadījumā departamentā ienākošo lietu daudzums samazinātos vidēji par 60 lietām gadā. Taču mērķis nav vienkārši samazināt lietu skaitu departamentā, bet dot laiku senatoriem strādāt pie stabilas judikatūras veidošanas.

Vienlaikus ar grozījumiem par vienošanās procesa lietās pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu apelācijas instances tiesā Krimināllietu departaments ir izstrādājis otru projektu grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz papildu pienākumu uzņemšanos. Proti, kasācijas instances tiesai kriminālprocesā ļaut izskatīt lietas paplašinātā sastāvā un senatoriem izteikt atsevišķās domas, kā tas ir civilprocesā un administratīvajā procesā. Tas nostiprinātu Senāta Krimināllietu departamenta kā kasācijas instances tiesas nozīmi un radītu papildu mehānismu judikatūras stabilizēšanai. “Abi projekti tālākvirzīšanai ir iesniegti vienlaikus, jo, uzņemoties papildu pienākumus, ir jāizbrīvē arī laiks šo pienākumu izpildei,” saka departamenta priekšsēdētāja.

Anita Poļakova norāda, ka Krimināllietu departamenta izvēlētais kompleksais jautājumu risināšanas modelis ir ļoti laikietilpīgs, prasa lielus resursus un var sabremzēt lietu aprites ātrumu departamentā kopumā, taču dod ilgtermiņa rezultātu. Tas nevar aptvert visus risināmos jautājumus, tādēļ ir jānosaka tie, kam plašāka ietekme un aktualitāte.

2021.gadam departaments identificējis divas kompleksi risināmas tiesību jautājumu grupas – jautājumus, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Departaments plānojis arī padziļināti tiesnešiem skaidrot Krimināllikuma 50. un 51.panta piemērošanu, kas gadu no gada ir biežākais pamats nolēmumu atcelšanai daļā par sodu.

 

Vairāk par plēnumu lasīt:

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211