Tiesas klienti - procesa dalībnieki un juristi - tiesas darbu vērtē atzinīgāk nekā sabiedrība kopumā, secināts Latvijas Tiesnešu mācību centra (LTMC) veiktajā pētījumā par cilvēku attieksmi pret tiesu darbu.

SKDS aptauja uzrāda aptuveni 33% sabiedrības uzticību tiesām, savukārt LTMC pētījums – 79% klientu uzticēšanos tiesām. Arī 74% aptaujāto juristu norādījuši, ka uzticas Latvijas tiesu sistēmai.

Pētījumā, ko LTMC veica ar Sorosa fonda-Latvija finansiālu atbalstu, piedalījās astoņas Latvijas tiesas - Bauskas, Saldus, Aizkraukles, Cēsu rajona tiesas, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, Rīgas un Kurzemes apgabaltiesas, kā arī Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams. Aptaujāti gan sabiedrības pārstāvji, kas tiesu lietās piedalās kā cietušie, liecinieki vai kāda no pusēm civilprocesā, kā arī juristi - advokāti, prokurori un citu juridisko profesiju pārstāvji. Pētījuma pamatā tika izmantota Nīderlandes Tieslietu padomes pieredze, vērtējot tiesas darbu Nīderlandē.

Pētījuma rezultāti

Pētījuma datu apkopojums rāda, ka ar tiesas darbu apmierinātību paudis 81% aptaujātās sabiedrības un 59% aptaujāto juristu. Negatīvu vērtējumu tiesu darbam paaudusi 1/5 daļa sabiedrības un 42% juristu.

Vispozitīvākais juristu vērtējums saņemts par procesuālajiem dokumentiem (81% tos vērtē kā ļoti labus vai labus), informācijas pieejamību par tiesas procesu (67%) un tiesas darbinieku darbu kopumā (63%). 46% no tiem, kas ar neapmierināti ar tiesas darbu, kā iemeslu minējuši apstākli, ka netiek ievēroti termiņi un tiesvedības procesi ir ilgi un lēni.

Tiesas dokumenti visos vērtēšanas aspektos novērtēti izteikti pozitīvi – 91% juristu un 88% sabiedrības piekrituši, ka no tiesas saņemtie dokumenti ir saprotami. Salīdzinoši negatīvāk vērtēta tiesas sprieduma argumentācijas skaidrība un saprotamība – pozitīvi to vērtējuši 79% sabiedrības un 64% juristu.

Pozitīvi novērtēta tiesas darbinieku attieksme pret apmeklētājiem - 87% aptaujāto to atzinuši par ļoti labu vai labu. 89% apmeklētāju novērtējuši tiesas darbinieku laipnību, 87% - atsaucīgumu. 81% piekrīt, ka no tiesas darbiniekiem ir saņēmuši atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem.

Arī tiesnešu darbu kopumā vērtēts izteikti pozitīvi. 88% aptaujāto sabiedrības pārstāvju piekrituši, ka tiesnesis izskaidro tiesas sēdes norises gaitu, 87% piekrituši, ka tiesnesis ziņo par lietas apstākļiem, 84% atzinuši, ka tiesneša norādījumi procesa dalībniekiem ir skaidri un saprotami. Apgalvojumam, ka tiesnesis ir iejūtīgs, piekrituši 65% aptaujāto lietu dalībnieku, savukārt 46% juristu uzskata, ka, vadot tiesas procesu, tiesnesis neņem vērā lietas dalībnieku jūtas un emocijas.

Tiesas spriedumus juristi vērtējuši neviennozīmīgi – vispozitīvāk vērtēta tiesas sēžu protokolu pieejamība (85%), kā arī tiesas nolēmumu saprotamība un valodas lasāmība (71%). Negatīvi vērtējumi bijuši divos apsektos: par vienotas tiesu prakses neievērošanu un kopējo lietas izskatīšanas ātrumu.

Atbildes par praktiskiem jautājumiem liecina, ka kancelejas un tiesas sēžu zāles klientiem ir viegli atrodamas, drošības pārbaudes tiesās ir korektas. Negatīvi vērtējumi pārsvarā saņemti par iespējām pie tiesas ēkas novietot auto un par to, ka uzgaidāmajās telpās netiek nodrošināts privātums.

Secinājumi

Pētījuma autori norāda, ka, noskaidrojot tiesu klientu viedokli par tiesas darbu, tiek iegūti fakti par tiesas darba kvalitāti. Pētot tikai sabiedrības kopējo viedokli, tiek noskaidrots sabiedrības priekšstats par tiesas darbu, un šo priekšstatu lielā mērā uztur un ietekmē masu mediju un draugu, radinieku viedoklis. Tādējādi izskaidrojams, kādēļ priekšstats par tiesu darbu ir vismaz divas reizes sliktāks nekā fakti par tiesas darba kvalitāti.

Ir vērts pētīt abus – gan priekšstatus par tiesu darbu, gan faktus,- secināts pētījumā. Tomēr primāri jāpēta un jāanalizē tiesas klientu vērtējums, jo tas sniedz lielāku ieguldījumu tiesas darba uzlabošanā. Šobrīd Latvijā tiesu darbs tiek vērtēts, balstoties uz statistikas datiem par lietu virzību, nolēmumu skaitu, novārtā atstājot cilvēciskos un organizatoriskos faktorus tiesvedības procesā, kas ir būtiska un neatņemama tiesāšanās procesa sastāvdaļa.

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211