Ceturtdien, 16.maijā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ar priekšlasījumu uzstājās Latvijas Universitātes simtgadei veltītajā lekciju ciklā “Tiesību zinātnes un prakses aktuālie jautājumi” , kurā viņš runāja par Augstākās tiesu instances – Senāta – sadarbību un mijiedarbību ar tiesību zinātni tiesu sistēmas veidošanās pirmsākumos un šodien.

Runājot par Senāta un Latvijas Universitātes sākotnējo sadarbību tiesu sistēmas veidošanās pirmsākumos, I.Bičkovičs uzrunā atzina, ka tās pamatā ir bijusi pašaizliedzīga ziedošanās idejai par neatkarīgu valsti un tās attīstību. Tiesu sistēmas pamatus 1918.gadā lika galvenokārt advokatūras pārstāvji, no kuriem tika iecelti pirmie tiesneši – senatori. Praktiski tas bija neliels skaits cilvēku, kuru sirdīs bija ideja par neatkarīgu Latvijas valsti, kas šo ideju attīstīja un realizēja. Un ne jau vienā dienā. No pirmajiem ieceltajiem senatoriem paliekošas vēstures liecības atstājuši vairāki tā laika juristi, kas nodrošināja tiesību zinātnes un tiesu prakses tā laika ciešo mijiedarbību. “Arī šodien Senāts atsaucas uz tā laika juridisko literatūru, piemēram, profesora Vladimira Bukovska “Civīlprocesa mācību grāmatu”, uz spriedumos izteiktām senatoru atziņām”, norādīja I.Bičkovičs.

Turpinot priekšlasījumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs akcentēja doktrīnas, proti, tiesību zinātnieku viedokļa nozīmi Senāta nolēmumos. I.Bičkovičs norādīja, ka doktrīnas loma Senāta nolēmumu motīvu tekstos redzama tikai pēdējā desmitgadē. Katrai tiesību nozarei iezīmējas savas raksturīpašības. Piemēram, noteiktas autoritātes krimināltiesībās; pašu senatoru attīstīta doktrīna administratīvajās tiesībās; liela atsauču dažādība, tai skaitā būtiska vieta vēsturiskai doktrīnai, civiltiesībās.

Kā būtisku Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja Augstākās tiesas sadarbību ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem. Sadarbībā ar Juridiskās fakultātes Tālākizglītības centru tiek dota iespēja tiesnešiem un darbiniekiem aktualizēt un papildināt zināšanas šodien aktuālās praktiskās un akadēmiskās tēmās. Juridiskās fakultātes mācībspēki tiek pieaicināti viedokļu sniegšanai par tiesu prakses apkopojumiem. Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzina, ka Senāta nolēmumu akadēmiska kritika ir svarīga. Tā kalpo tiesību aktualitāšu izpratnei un arī iespējamai tiesu prakses atziņu pārskatīšanai nākotnē. I.Bičkovičs skaidroja: “Senāts neapstājas pie izlemta jautājuma, pie tā sauktās nostiprinātās judikatūras. Senāts ikkatrā lietā pārbauda savu atziņu pareizību. Ikkatrā lietā var papildināt savas atziņas vai pielāgot tās aktuālajai sociāli-ekonomiskajai situācijai. Ekonomisko procesu attīstība prasa ne tikai likumdevējam strādāt pie normatīvā regulējuma pielāgošanas, tā prasa tiesām būt gatavām proaktīvi saskatīt nepieciešamību pielāgot arī tiesu praksi”.

Latvijas Universitāte 2019.gadā atzīmē tās simto gadadienu. Simtgades ieskaņai Juridiskajā fakultātē notiek lekciju cikls “Juridiskajai fakultātei 100. Tiesību zinātnes un prakses aktuālie jautājumi”. Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlasījums bija lekciju cikla otrā lekcija. Septembrī un oktobrī lekciju ciklu turpinās Latvijā zināmi juristi, kuri vienmēr bijuši ar LU Juridiskās fakultātes cieši sadarbības partneri visdažādākajās jomās. To noslēgs starptautiski zinātniskā konference.

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv