Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nosūtījis vēstuli, kurā iebilst, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka izvērtēšanas komisijas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, kā to paredz Saeimā 2.lasījumā pieņemtais likumprojekts grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.

Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas parakstītajā vēstulē norādīts, ka KNAB priekšnieka izvērtēšanas komisijas lēmums uzskatāms par starplēmumu, kas pats par sevi nerada tiesiskas sekas. Proti, komisija tikai izvērtē ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju un pieņem lēmumu, vai rosināt Saeimu lemt par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata.  Savukārt lēmumu par atbrīvošanu no amata pieņem Saeima, kuras lēmums nav pārsūdzams.

Tiesību sistēmai neatbilstošs ir risinājums, ka pārsūdzams ir procesa ietvaros pieņemtais starplēmums, kas pats par sevi nerada tiesiskas sekas – savus iebildumus pamato Administratīvo lietu departaments. Tāpat vēstulē vērsta uzmanība, ka komisijas sastāvs un tās lēmuma pieņemšanas process nav vērsts uz politisko kritēriju izvērtējumu KNAB priekšnieka darbībā. Tas samazina iespējamās priekšrocības tiesības vienam vai otram politiskajam spēkam Saeimas lēmuma pieņemšanā, tādējādi izslēdzot tiesas kontroles nepieciešamību pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

Augstākās tiesas departaments lūdz Saeimas komisiju ņemt vērā minētos apsvērumus un izslēgt no likumprojekta regulējumu, kas paredz komisijas starplēmuma pārsūdzību. Gadījumā, ja komisija,  tomēr uzskata par nepieciešamu paredzēt komisijas lēmuma pārsūdzību tiesā, departaments prasa paredzēt pārsūdzību Administratīvajā apgabaltiesā kā vienīgajā tiesu instancē, nevis Augstākajā tiesā.

Augstākās tiesas kā kasācijas instances tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai zemākās instances tiesa lietas izskatīšanā nav pārkāpusi tiesību normas vai, izskatot lietu, nav pārsniegusi savas kompetences robežas. Kasācijas instances kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu vākšana, pārbaude un vērtēšana. „Augstākās tiesas kā vienīgās tiesu instances, kurā pārsūdzams lēmums par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata, noteikšana ir pretrunā Augstākās tiesas kā kasācijas instances tiesas būtībai un sistēmai, kāda Latvijā paredzēta lietu izskatīšanai tiesās,” teikts departamenta vēstulē Saeimas komisijai.

Nobeigumā departaments vērš uzmanību, ka, paredzot izņēmumu no vispārējās lietu izskatīšanas kārtības tiesā, ir nepieciešams paredzēt arī procesuālo regulējumu, kādā tiesa izskata šādas lietas, tostarp, kādā sastāvā tiesa izskata lietu, lietas izskatīšanas termiņu, pierādīšanas pienākumu, tiesas pieņemto procesuālo lēmumu pārsūdzamību.

Likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikumā” Saeimā 2.lasījumā pieņemts 18.februārī.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211