Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns šodien, 18. augustā, tikās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, lai pārrunātu divas Augstākajai tiesai ļoti aktuālas un steidzami risināmas problēmas – telpu trūkumu un budžeta veidošanas principus. Tikšanās laikā tika panākta vienošanās, ka visdrīzākajā laikā tās tiks risinātas.

Telpu trūkums Augstākajā tiesā, kas atrodas bijušajā Tiesu pilī, kur tagad izvietots arī Ministru kabinets, Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija, tieši ietekmē tiesas funkciju veikšanu. Šobrīd telpu trūkuma dēļ strādā tikai 43 tiesneši un 24 tiesnešu palīgi, kaut gan Saeimas apstiprinātais tiesnešu skaits ir 50, un katram tiesnesim nepieciešams vismaz viens palīgs, kas nav vis tehnisks darbinieks, bet gan augstāko juridisko izglītību ieguvis speciālists ar pieredzi.

Šīs ielaistās problēmas sekas ir smagas – saskaņā ar apkopoto pirmā pusgada statistiku Augstākās tiesas tiesu palātās un Senāta departamentos 2005.gada pirmajā pusgadā nepabeigto lietu atlikums kopā palielinājies par 36%, bet Civillietu tiesu palātā un Senāta Administratīvo lietu departamentā – gandrīz divas reizes.

Ja tuvākajā laikā telpu jautājums kaut daļēji netiks atrisināts, lietu atlikums var pieaugt vēl vairāk, apdraudot jau tā ilgstošo lietu savlaicīgu izskatīšanu. Personu tiesības uz savlaicīgu lietas izskatīšanu ir noteiktas gan Latvijas likumos, gan Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos – tostarp Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

2004. gada februārī darbu sāka Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumu 12. punktu līdz 2004. gada 1. februārim Augstākā tiesa bija jānodrošina ar nepieciešamajām papildu darba telpām. Lai gan jaunizveidotajā departamentā darbu uzsāka 5 tiesneši, 5 tiesnešu palīgi un 4 kancelejas darbinieki, Augstākajai tiesai tika nodoti tikai četri kabineti ar kopējo platību apmēram 100 kvadrātmetri, kas ir nepietiekami departamenta darbības nodrošināšanai.

Augstākā tiesa sankcionē likumā paredzētās operatīvās darbības, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr.21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” prasības. 2005. gadā saskaņā ar Operatīvās darbības likumu Augstākajā tiesā ir izveidota Sevišķās lietvedības nodaļa. Nodaļas darbība ir Augstākās tiesas papildu funkcija, turklāt tā saistīta ar īpaša drošības režīma nodrošināšanu, tāpēc nodaļas vajadzībām var izmantot tikai īpaši aprīkotu atsevišķu telpu.

2005. gadā izveidoti arī trīs jauni amati – Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīgi Eiropas tiesību, likumu piemērošanas un tiesnešu disciplinārās atbildības jautājumos.

Saskaņā ar vienošanos ar Tieslietu ministriju un ANO Attīstības programmu Augstākajā tiesā tiek veidots Tiesu informācijas sistēmas Judikatūras modulis. Ar šī gada 1. jūliju reorganizēta Augstākās tiesas Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas nodaļa, izveidojot Judikatūras nodaļu.

2005. gada janvārī tika sākta Augstākās tiesas struktūras optimizācija, veidojot Augstākās tiesas Administrāciju, kuras ietvaros radītas divas jaunas – Komunikācijas un Informātikas – nodaļas.

Visu iepriekš minēto Augstākās tiesas struktūrvienību un amatvienību darbības nodrošināšanai nepieciešamas telpas, šobrīd darbinieki strādā galēji nepiemērotos apstākļos un nav iespējams aizpildīt vakances.

Turklāt atbilstoši Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas arhīvu inspekcijas atzinumam Augstākās tiesas arhīva telpas neatbilst „Instrukcijas par juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu” prasībām. Arhīvs izvietots mitrās pagraba telpās, tas atrodas Rīgas apgabaltiesā.

Visbeidzot Augstākajā tiesā ir nepieciešama bibliotēka un lasītava, kā arī telpas lietisko pierādījumu un tehnisko materiālu glabāšanai. Bažas rada arī nodrošinājums ar tiesas sēžu zālēm, jo dažas no tām atrodas Rīgas apgabaltiesā.

Augstākās tiesas telpu trūkuma problēma steidzami ir jārisina valdības līmenī, jo, vēršoties pie likumā „Par tiesu varu” noteiktajām atbildīgajām institūcijām – Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas – , to nav izdevies novērst. Tieslietu ministrijas ierosinājums gaidīt brīvus telpu resursus, līdz Tieslietu ministrijai būs iespēja pāriet uz Ārlietu ministrijas telpām, nav pieņemams, jo tas vēl var vilkties gadiem.

Jautājumā par vakar Ministru kabinetā akceptētajiem budžeta grozījumiem A. Guļāns izteica Ministru prezidentam neizpratni par to veidošanas principiem, jo Augstākajai tiesai, kas ir neatkarīga un politiski neitrāla institūcija ar savu budžetu, nav bijis iespēju aizstāvēt savas iesniegtās prioritātes.

Turklāt Augstākajā tiesā šā gada pirmajā pusgadā tika veikta tiesas darbinieku struktūras analīze un sagatavota jauna, daudz optimālāka, kas neprasa papildu štata vietas, bet paredz algu pieaugumu atbilstoši amatu kategorijām. Tiesas darbinieku darba efektivizācijā uzsvars ir likts uz modernizāciju, tehnoloģiju ieviešanu, vadību un komunikāciju, neizmantojot ekstensīvo attīstības ceļu.

A. Guļāns uzskata, ka šāda prakse, kad Augstākajai tiesai partiju interešu cīņā par budžeta līdzekļu sadali nav mehānisma, kā aizstāvēt savas vajadzības, turklāt saglabājot politisko neitralitāti un neatkarību no izpildvaras, ir bīstams precedents, kas pēc iespējas drīzāk ir jānovērš.

 

Informāciju sagatavoja Anita Kehre, Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīdze, Administrācijas vadītāja

E-pasts: anita.kehre@at.gov.lv, tālrunis: 7020395, 9287367