13. martā, sākot tradicionālo gada pārskata konferenci Augstākajā tiesā, žurnālistiem tika paziņots, ka Andris Guļāns Augstākās tiesas priekšsēdētāja statusā šādu konferenci vada pēdējo reizi. Guļāns nolēmis jūnijā, kad beidzas viņa pilnvaru termiņš, vairs nekandidēt uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu.

A. Guļāns uzskata, ka demokrātiskā valstī ir jāveido demokrātiskas tradīcijas. Ja arī likumā nav noteikti ierobežojumi kandidēt atkārtoti, tomēr ir jādod iespēja citiem. Guļāns Augstāko tiesu vada jau divus termiņus, tas ir gandrīz 14 gadus. Viņš domā, ka iestādei un varbūt arī plašākai sabiedrībai priekšsēdētāja maiņa ir vēlama, jo ir daudzas lietas, kuras viņš, atrodoties šajā amatā, varbūt neredz vai uzskata par nesvarīgām, bet cilvēks, kas vēro viņa darbu, redz un varbūt var ienest kaut ko jaunu.

Jaunajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam jābūt politiski neitrālam un neietekmējamam, viņš nedrīkst radīt šaubas par korupciju vai kādu konkrētu interešu lobēšanu, uzskata A. Guļāns. Augstākās tiesas vadītājam jābūt arī ar plašām zināšanām un mūsdienīgu skatījumu uz cilvēktiesībām, informācijas atklātību un labu valsts pārvaldību.

A. Guļāns atzina, ka viņam padomā ir cilvēks, kas varētu būt viņa darba turpinātājs, taču neatklāja viņa vārdu. Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūras izvirzīšana ir plēnuma kompetence, un katram tiesnesim, arī Guļānam, ir tikai viena balss. Plēnumam, kurā spriestu par nākamo Augstākās tiesas priekšsēdētāju, būtu jānotiek jau maija sākumā. Pēc balojuma plēnuma izvirzītais kandidāts būs jāvērtē Saeimai.

Žurnālisti vaicāja, vai Guļāns, vadot Augstākās tiesas darbu, ir izjutis politisku spiedienu, uz ko viņš atbildēja noliedzoši. Priekšsēdētājs uzsvēra, ka Augstākajā tiesā strādā neatkarīgi tiesneši, kuri nav iespaidojami.

Kā pozitīvākās lietas savu pilnvaru laikā A. Guļāns minēja Senāta Administratīvo lietu departamenta izveidi un augsti profesionālu senatoru un viņu palīgu piesaisti tajā, Judikatūras nodaļas izveidi un vienveidīgas tiesu prakses veidošanas sistēmu, nelikumīgi represēto personu reabilitācijas pabeigšanu. Atzīmēja arī Augstākās tiesas Administrācijas izveidošanu un mūsdienīgu darba apstākļu un atalgojuma nodrošināšanu tiesas personālam. Augstākā tiesa ir pirmā tiesu iestāde, kas sāka komunikāciju ar sabiedrību un iekļāvās Eiropas Savienības valstu tiesu sistēmā. Priekšsēdētājs uzsvēra, ka ir izstrādāta tiesas ilgtermiņa darbības stratēģija, noteiktas prioritātes un uzdevumi to sasniegšanai.

Atskatoties uz paveikto, A. Guļāns jūtas apmierināts, taču uzsver, ka tas nav tikai viņa nopelns, bet gan kopīgs darbs ar tiesnešiem un tiesas Administrāciju.
 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211