9.maijā, Eiropas dienā, Ārlietu ministrijā autoru klātbūtnē notika grāmatas "Atgriešanās Eiropā 1990–2015. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā" atvēršanas svētki.

Grāmatā apkopotas Latvijas prezidentu, premjerministru, ārlietu ministru un bijušo valsts un Latvijas augstāko pārstāvju ES institūcijās, diplomātu, kā arī sabiedrisko darbinieku esejas. Par Latvijas veikto ceļu uz pievienošanos ES un NATO, kā arī pirmo desmitgadi Eiropas Savienībā un valsts pirmo prezidentūru ES Padomē raksta Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Edgars Rinkēvičs, Vaira Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis, Valdis Birkavs, Māris Riekstiņš, Andris Ķesteris, Ilze Juhansone, Inna Šteinbuka, Kristīne Kozlova, Solvita Harbaceviča un Edvīns Inkēns.

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomniece Eiropas Savienības jautājumos Solvita Harbaceviča grāmatā stāsta par Eiropas Savienības likumdošanas pārņemšanu Latvijas likumdošanā un tiesībās. Viņa 1995.–2000.gadā strādāja Eiropas integrācijas birojā dažādos amatos, bet visilgāko laiku bija Likumdošanas saskaņošanas biroja direktore. 2000.–2002.gadā – Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece, Vecāko amatpersonu sanāksmes un iestāšanās sarunu delegācijas locekle, kā arī Satversmes grozījumu (ES iestāšanās jautājumā) darba grupas vadītāja vietniece.

“90.gadu sākumā, Latvijai pieņemot politisko lēmumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, mēs vēl pilnībā neapzinājāmies, cik garš un sarežģīts būs šis ceļš. Lai padarītu šo dalību iespējamu, turpmāko desmit gadu laikā bija radikāli jāreformē valsts – tās tiesību sistēma, civildienests, tiesu vara,” atceras Solvita Harbaceviča. Viņa iezīmē galvenos soļus, kas tika sperti gan no ES, gan Latvijas puses, lai nonāktu līdz vēsturiskajam 2004.gada maijam, kad Latvija kopā ar deviņām citām valstīm iestājās Eiropas Savienībā. Balstoties uz savu darba pieredzi, Solvita Harbaceviča galvenokārt pievēršas Latvijas tiesību sistēmas transformācijai – gan likumdošanas saskaņošanai, gan grozījumiem Satversmē, gan Eiropas integrācijas procesa ietekmei uz civildienestu un tiesu varu.

Runājot par tiesu varu, autore norāda, ka jau sākotnēji bija skaidrs, ka, iestājoties Eiropas Savienāibā, Latvijas tiesu sistēma kļūs par ES tiesību ieviešanas mehānisma sastāvdaļu. Ja ES institūcijām vai dalībvalstīm rastos nopietnas šaubas par Latvijas tiesu istēmas efektīvitāti, tā būtu nopietna problēma Latvijas ceļā uz ES. “Pēdējo 15 gadu laikā tiesu varas stiprināšnā ir izdarīts ļoti daudz – gan no sistēmas optimālas administrēšanas viedokļa, gan risinot efektivitātes problēmas katrā tiesā. Tas gan nav populārs viedoklis, tomēr Latvijas tiesu sitēma nebūt nav ne sliktākā, ne lēnākā Eiropā,” norāda Solvita Harbaceviča.

Grāmata "Atgriešanās Eiropā 1990-2015. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā" tapusi sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) grupu Eiropas Parlamentā un Latvijas Politologu biedrību. Grāmatu saņems visas Latvijas augstskolas, vidusskolas un profesionālās vidusskolas, kā arī Latvijas publiskās bibliotēkas. Grāmatas e-versija jebkuram interneta lietotājam brīvi pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā bibliotēkā: http://dom.lndb.lv/data/obj/67712.html

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211